Pirms 120 gadiem Andrejsalā iedarbināta lielākā enerģijas ražotne Baltijā

Jau 1891. gadā Rīgas pilsētas valdē tiek spriests par pilsētas elektrostacijas izbūvi, tomēr tas ir finansiāli dārgs projekts un visnotaļ atbildīga investīcija nākotnei. Pilsētas valdes pārstāvji šaubās par vērienīgā projekta rentabilitāti. Elektrocentrāles būvkomisija veic pilsētas iedzīvotāju un uzņēmēju aptauju, lai prognozētu elektriskās enerģijas patēriņu. Tiek pētīta arī citu Eiropas pilsētu pieredze. 19. gadsimta 90. gados Rīgā sākas strauja nelielu privāto elektrostaciju jeb blokstaciju ierīkošana. Rīgas pilsētas valde to atļauj, jo elektroenerģijas pieprasījums pieaug, bet pilsētai nav centralizētas elektroapgādes.

Rīdzinieku sajūsma par elektriskās gaismas spožumu Rīgas svētku laikā mudina pilsētas valdi pieņemt vēsturisku lēmumu, un 1901. gada 5. novembrī valde piešķir 8000 rubļu kredītu pilsētas elektrocentrāles projekta izstrādei. To izvēlas būvēt Andrejsalā – pilsētas centra tuvumā un, galvenais, blakus ostai, kas nodrošina ērtu akmeņogļu piegādi ar kuģiem no Anglijas. Elektrocentrāles un elektrotīkla projekta izstrādi pilsētas valde uztic izcilajam vācu inženierim, konstruktoram un izgudrotājam Oskaram fon Milleram 1855–1934).

1903. gada martā apstiprina pilsētas elektrocentrāles projektu, un būvdarbi tiek sākti nekavējoties. 1905. gada martā to pirmoreiz iedarbina izmēģinājuma režīmā. 14. maijā Rīgas pilsētas galva Džordžs Armitsteds paraksta lēmumu par pilsētas elektrostacijas pieņemšanu ekspluatācijā un nodošanu pilsētas Uzņēmumu pārvaldes pārziņā. Tā darbu sāk Rīgas pilsētas elektrocentrāle Andrejsalā – tolaik lielākais elektroenerģijas ražotājs ne vien Rīgā un Latvijā, bet arī visā Baltijā. Pirmajā darbības gadā elektrocentrāle saražo 23 000 kWh elektroenerģijas, to piegādājot 652 klientiem. Elektriskais apgaismojums iedegas pilsētas centra dzīvojamos namos un iestādēs. Pirmās loka lampas uzstāda Aleksandra bulvārī un Daugavas krastmalā.1908. gadā elektrocentrālē iedarbina firmas "Volta" turbīnu ar 1700 kW jaudu. 1911. gadā izbūvē kabeli, lai elektroenerģiju piegādātu klientiem Pārdaugavā. 1912. gada sākumā elektrocentrālē uzstāda firmas "AEG" turbīnu ar 1800 kW jaudu, bet 1913. gada rudenī – turbīnu ar 2200 kW jaudu. Pirmā pasaules kara priekšvakarā Rīgas pilsētas elektrocentrāles jauda ir 7460 kW, bet saražotās elektroenerģijas daudzums – 10,2 miljoni kWh. Klientu skaits – turpat 13 tūkstoši.

20. gadsimta 20. – 30. gados Andrejsalas elektrocentrālei ir nozīmīga loma pilsētas elektroapgādē. 1930. gadā Andrejsalas jauda pieaug līdz 31,5 MW. Saražotās elektroenerģijas daudzums palielinās līdz 125 GWh, bet klientu skaits – līdz 102 tūkstošiem. Elektroenerģiju izmanto Rīgā strauji augošie mazie privātie uzņēmumi un jaunas rūpnīcas, paplašinās pirms 1. pasaules kara dibinātās rūpnīcas un fabrikas. Gada vidējais elektroenerģijas patēriņš pieaug par 7 – 10 %. Pēc 1935. gada statistikas ziņām Rīgā elektriskais apgaismojums ir 72 % dzīvokļos, kas ir augstākais rādītājs Baltijas valstīs. 1939. gadā Andrejsalas elektrostacija darbojas kopējā elektrotīklā ar Ķeguma HES, "K" elektrostaciju (pie Bābelīša ezera, Rīgā), Jāņciema un Parka apakšstacijām.

Andrejsalas elektrostaciju liktenis nav lutinājis – tā cietusi abos pasaules karos. Īpaši smagi 1944. gadā, kad vācu karaspēks atkāpjoties to pilnībā sagrāva. Divu gadu laikā atjaunota, tā uzsāk enerģijas ražošanu. Tad seko vairākkārtējas modernizācijas un apvienošana ar TEC-1, 1974. gadā radot jaunu uzņēmumu – apvienoto Rīgas 1. TEC. 1987. gadā Andrejsalas ražotnē noraksta pēdējo turbīnu. Tā kā ģenerējošās jaudas vairs nav, to pārveido par katlumāju un ar 1988. gada 1. janvāripievieno Termofikācijas pārvaldei, nosaucot par siltumcentrāli (SC) "Andrejsala". 2004. gada 31. martā savu darbu te beidz pēdējā maiņa, noslēdzot Andrejsalas 100 gadu darbības laiku.