Līdz pat 20. gadsimta 80. – 90. gadiem vēstures notikumus ir ierasts skatīt melnbaltajās fotogrāfijās. Tomēr arī gadsimta pirmās puses Latvijas vēsturi ir iespējams redzēt autentisku krāsu dimensijās. Enerģētikas muzejs glabā nozīmīgu "krāsainās" Latvijas vēsturi – Ķeguma spēkstacijas būvinspekcijas inženieris Herberts Knolbahs-Tombergs (1912–1981) Ķegumu un spēkstacijas celtniecību 20. gadsimta 30. gados iemūžinājis krāsu diapozitīvos. Kolekciju īpašu padara fakts, ka līdz 2. pasaules karam Latvijā uzņemtie krāsu diapozitīvi Latvijas muzeju, arhīvu un privātajās kolekcijās ir retums un tāpēc tiek uzskatīti par unikāliem. Ievērības cienīgs ir fakts, ka diapozitīvos fiksēta arī ražotnes paplašināšana 70. gados.
Herberts Knolbahs-Tombergs (1912–1981) pie Ķeguma spēkstacijas 88 kV apakšstacijas. 1939. gads.
Ķeguma celtniecības laiks krāsās
Līdzās Ķeguma spēkstacijas būvinspekcijas inženieru fotografētajām un fotogrāfa Eduarda Krauca profesionāli uzņemtajām melnbaltajām fotogrāfijām, četrdesmit sešos labas kvalitātes krāsu diapozitīvos skatāms arī Herberta Knolbaha-Tombergauzņemtais Ķeguma spēkstacijas celtniecības laiks – būvlaukumi, tilts, aizsprosts un galeriju būvdarbi, aizvaru montāža un plostu ceļa būvdarbi, plostu un pavasara palu ūdeņu pārlaišana pār aizsprostu, Daugavas krasti un milzīgā Lāčplēša akmens transportēšana, ūdenskrātuves kreisā krasta zemes dambja izbūve, spēkstacijas ēka un transformatori apakšstacijā. Diapozitīvi fotografēti uz vācu uzņēmuma "Agfa color" krāsainās fotopozitīvu filmas, un atsevišķie kadri rūpīgi iestiprināti starp divām stikla plāksnītēm kartona rāmītī. Vēl pēc vairāk kā 85 gadiem te dominē dabiski, mierīgi krāsu toņi.
Piedaloties Ķeguma HES paplašināšanas darbos 20. gadsimta 70. gados, Herberts Knolbahs-Tombergs arī pamanījās fotografēt. Būvlaukuma izveide jaunās HES ēkas celtniecībai, betonēšanas darbi, stacijas ēkas dzelzsbetona konstrukciju un iekārtu montāža, Daugavas pavasara palu ūdeņu pārlaišana pār aizsprostu, vēsturiskās tilta arkas un labā krasta dambja stiprināšanas darbi, kā arī Ķeguma ciemata ainavas Daugavas krastos fiksētas viņa uzņemtajos 72 krāsu diapozitīvos.
Herberta Knolbaha-Tomberga uzņemtie kadri ir pārtapuši vēl vienā vēsturiskā liecībā par Ķeguma HES, kā arī kļuvuši par apliecinājumu krāsu diapozitīvu attīstībai 20. gadsimta Latvijā.
Fotografēšana – dārgs sava laika hobijs
Lai gan kolorēti jeb iekrāsoti fotoattēli Latvijā pazīstami kopš 1910. gada, krāsaino diapozitīvu aizsākums saistās ar 1936. gadu, kad "Agfa color" Eiropas sabiedrībai prezentē krāsu fotofilmas un paver ceļu krāsainu fotouzņēmumu izgatavošanai. Attīstoties fototehnikai, fotografēšana kļūst pieejamāka arvien plašākam interesentu lokam. Lai gan sākumā ar to nodarbojās tikai profesionāļi un turīgi amatieri, ar laiku samazinoties foto preču cenām, interesentu loks paplašinās. Arī Herbertam tā kļūst par aizraušanos un jau 1938. – 1939. gados daudzi notikumi fiksēti krāsu diapozitīvos.
Otrais pasaules karš ieviesa savas korekcijas ne tikai cilvēku dzīvēs, bet arī daudzu tehnoloģiju attīstībā un pielietojumā.Pēc Latvijas okupācijas pieejamas vairs tikai Padomju Savienībā ražotās fotofilmas, turklāt ražotāji orientējās galvenokārt uz melnbalto filmu ražošanu. Fotografēšana uz krāsu filmām atgriežās ap 60. gadiem. Fotoamatieru vidū atkal lielāku piekrišanu gūst diapozitīvi. Tos nav nepieciešams kopēt fotogrāfijas veidā un diapozitīvi kļūst par ērtāko veidu notikumu fiksēšanai un atainošanai gan mājas viesībās, gan sabiedriskās vietās.
Diapozitīvu kolekcijas autors
Herberta Knolbaha-Tomberga dzīves 44 gadi veltīti Ķeguma spēkstacijai. Darba gaitas uzsācis Finanšu ministrijas Jūrniecības departamentā kā pāļu dzīšanas uzraugs Eksportostā Rīgā. 1936. gada 1. decembrī viņš sāka strādāt Ķeguma HES celtniecībā kā vecākais ģeodēzijas tehniķis un vadīja dolomītu cementēšanas darbus, ģeoloģiskos un hidrometriskos pētījumus, mērījumus aizsprosta galeriju būvē. No 1941. gada februāra viņš turpināja darbu kā dambju tehniķis. 1944. gadā Ķeguma HES atjaunošanā Herbertu Knolbahu-Tombergu norīko par ekspluatācijas iecirkņa vadītāju, bet 1953. gadā – par hidrotehniskā iecirkņa vadītāju. Viņš bija viens no labākajiem speciālistiem Daugavas ledus apstākļu izvērtēšanā un iespējamo plūdu prognozēšanā, kas palīdzēja precīzi organizēt arī lielo palu ūdeņu, ledus masu novadīšanu pār Ķeguma spēkstacijas aizsprostu 1951. un 1956. gadā. Reiz kādā intervijā Herberts Knolbahs-Tombergs sacīja, ka viens no vissaviļņojošākajiem mirkļiem bijis Ķeguma HES 4. hidroagregāta iedarbināšana 1953. gadā, bet lielākā nemiera un satraukuma stundas pavadītas uz aizsprosta pavasara ledus iešanas laikā. Savukārt, ķegumieši uzskatīja, ka HES dambja galerijas un Herberts Knolbahs-Tombergs ir divi nešķirami jēdzieni.
Ekskavators Ķeguma spēkstacijas būvvietā Daugavas labajā krastā. 1939. gads. Herberta Knolbaha-Tomberga (1912–1981) uzņemts krāsains diapozitīvs.
Palu ūdeņu pārlaišana pār Ķeguma spēkstacijas aizsprostu. 1940. gads. Herberta Knolbaha-Tomberga (1912–1981) uzņemts krāsains diapozitīvs.
"Lāčplēša" akmens pārvietošana no appludināmas teritorijas Ķeguma spēkstacijas ūdenskrātuves izveidei. 1939. gada novembris. Herberta Knolbaha-Tomberga (1912–1981) uzņemts krāsains diapozitīvs.
Ķeguma HES paplašināšana. Būvlaukums Daugavas kreisajā krastā. 1976. – 1977. gads. Herberta Knolbaha-Tomberga (1912–1981) uzņemts krāsains diapozitīvs.
Ķeguma HES paplašināšana. Jaunās ražotnes būvdarbi Daugavas kreisajā krastā. 1977. gads. Herberta Knolbaha-Tomberga (1912–1981) uzņemts krāsains diapozitīvs.
Ķeguma HES paplašināšana. Jaunās ražotnes būvdarbi Daugavas kreisajā krastā. 1978. gads. Herberta Knolbaha-Tomberga (1912–1981) uzņemts krāsains diapozitīvs.
Aicinām ieskatīties energetikasmuzejs.lv – virtuālajā Enerģētikas muzejā, lai izzinātu citus interesantus atklājumus enerģētikā no 16. gadsimta līdz mūsdienām, Latvijas enerģētikas vēsturi kino hronikās, video stāstos, interaktīvās kartēs, vairojot un paplašinot savu zinātību!