No dzīvojamo māju apgaismošanas līdz rūpniecībai un transportam, enerģijai ir būtiski svarīga loma mūsu ikdienā. Bet no kurienes šī enerģija nāk? Kāda veida enerģiju izmantojam mēs – Eiropas Savienības dalībvalstu iedzīvotāji? Cik lielā mērā esam atkarīgi no enerģijas importa? Vai efektīvi pārvaldām savu energopatēriņu? Kā mēs virzāmies uz atjaunīgo energoavotu ieviešanu?
Šos un arīdzan daudzus citus jautājumus aplūko Eiropas Savienības Statistikas biroja jaunākais interaktīvais izdevums “Izgaismo enerģētiku Eiropā” (Shedding light on energy in Europe).
Publikācijai ir četras galvenās sadaļas:
1) energoavoti;
2) enerģijas patēriņš;
3) enerģija un vide;
4) Eiropas Savienības politika.
Interaktīvajā publikācijā ir apkopoti galvenie Eiropas Savienības enerģētikas rādītāji (2022), kā arī gāzes un elektroenerģijas cenas (2023. gada pirmais pusgads) un siltumnīcefekta gāzu emisiju rādītāji (2021).
2022. gadā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis saražoja ap 37 % no pašu patērētās enerģijas, bet 63 % importēja. Kopējo ES energoresursu bilanci 2022. gadā pārsvarā veidoja pieci galvenie resursi: jēlnafta un naftas produkti (37%), dabasgāze (21%), atjaunīgā enerģija (18%), cietais fosilais kurināmais (13%) un kodolenerģija (11%).
ES saražotās enerģijas bilancē 2022. gadā lielāko daļu veidoja atjaunīgā enerģija (43%), kas tādējādi apsteidza kodolenerģiju (28%) un cieto fosilo kurināmo (19%).
Detalizētu ieskatu sk. šeit.