Energosistēmām jābūt pielāgotām dažādu komplicētu potenciālo risku atvairīšanai. Atjaunīgie energoavoti ir pakļauti laikapstākļu ietekmei, taču ekstrēmas klimatiskās parādības mēs pieredzam arvien biežāk. Enerğētikas digitalizācija paver arvien jaunas iespējas, taču pieaug arī apdraudējums kiberdrošības un datu aizsardzības jomās.
Pasaules Enerğijas padomes izstrādātā rīkkopa enerğētikas pārejas īstenošanai ietver vairākus instrumentus. Viens no tiem ir dinamiskais noturības satvars (Dynamic Resilience Framework), kas paredz kompleksu pieeju potenciālo risku pārvaldībā. Tas ļauj analītiski izvērtēt dažāda veida apdraudējumus, kas varētu skart konkrētas energosistēmas, un tādējādi tos mazināt vai pat novērst.

Dinamiskā noturības satvara trīs galvenās analīzes jomas:

1. Ekstrēmi klimatiskie apstākļi

Zinātniskajā pētniecībā balstīti secinājumi par ekstrēmu laikapstākļu ietekmi uz energosistēmu stabilitāti un nepieciešamajām investīcijām potenciālo risku mazināšanai.

2. Riski kiberdrošības jomā

Enerğētikas politikas nostādnes partneru dialoga veicināšanai un labāko noturības stratēğiju pārņemšanai.

3. Ğeotelpiskās vizualizācijas

Dinamiska kartēšana risku modelēšanai un proaktīvai pārvaldībai.

Pieci galvenie resursi

1. Bāzes rezerves

Valsts/uzņēmuma izstrādātās nostādnes risku pārvaldībai un to rīcībā esošās reağēšanas sistēmas, kas apzinātas vietējās kopienas mērogā. Tie var būt gan piemēram, degvielas/iekārtu krājumi, gan savstarpējās palīdzības shēmas/tīkli. Svarīgi panākt, lai iedzīvotāji/uzņēmuma darbinieki būtu informēti par iespējām šo resursu izmantot dažādās krīzes situācijās (piemēram, rīkojot mācības u. tml.).

2. Aktuālās situācijas novērtējums

Spēja pastāvīgi aktualizēt informāciju par potenciālajiem sistēmiskajiem riskiem, pamatojoties uz jaunāko datu analīzi, lai krīzes situācijā varētu ātri pieņemt adekvātus lēmumus. Regulāri jāpārskata arī komunikācijas stratēğijas.

3. Reağēšanas ātrums

Prasmes ātri novērtēt draudošās krīzes apjomu un noteikt efektīvākos pasākumus tās mazināšanai/novēršanai.

4. Pielāgošanās un elastība

Spēja nodrošināt izvēlēto pasākumu elastību, mainoties situācijai vai saņemot jaunu informāciju.

5. Sistēmas darbības atjaunošana un krīzes mācības

Pārejai uz „normālas darbības” režīmu jābūt pēc iespējas efektīvākai. Visām iesaistītajām pusēm radoši sadarbojoties, jāsekmē gūto mācību apzināšana, lai tādējādi sekmētu atjaunotās sistēmas sinerğiju.
Dinamiskā noturības satvara rīku var izmantot, lai
    • veicinātu proaktīvu pieeju drošības pasākumu izstrādē un tos pielāgotu arvien komplicētākām apdraudējuma situācijām;
    • sekmētu stratēğisku plānošanu dažādu sistēmisku un lokālu risku apzināšanai;
    • sekmētu jaunu digitālo tehnoloğiju ieviešanu proaktīvas risku pārvaldības kontekstā;
    • veicinātu energosistēmu tiesiskā regulējuma attīstību to noturības stiprināšanai.
Plašāk sk. https://www.worldenergy.org/transition-toolkit/dynamic-resilience-framework