Jaunākie dati liecina, ka 2022. gadā ap 40 miljoni eiropiešu visās Eiropas Savienības dalībvalstīs (9,3 % iedzīvotāju) nespēja uzturēt mājokli pietiekami siltu. Tas ir straujš pieaugums kopš 2021. gada, kad tādā pašā situācijā bija 6,9 % iedzīvotāju (Latvijā pieaugums ir no 4,9 % 2021. gadā līdz 7,1 % 2022. gadā). Šis īpatsvars ir vairāk nekā divkāršojies to cilvēku vidū, kuru ienākumi ir zemāki (Latvijā attiecīgi no 12,4 % līdz 18,3 %). Šie skaitļi parāda situācijas nopietnību, aicinot politikas veidotājus rīkoties un novērst enerģētiskās nabadzības pamatcēloņus.
Atzīstot vajadzību pēc vēl koordinētākas rīcības, Eiropas Komisija (EK) ir publicējusi ieteikumu pasākumiem, ko ES valstis var īstenot cīņai pret enerģētisko nabadzību. Aizsargāt iedzīvotājus un nodrošināt godīgu un taisnīgu politiku enerģētikas pārejas jomā, – tas ir Eiropas zaļā kursa stūrakmens.
Enerģētikas komisāre Kadri Simsone: “Lai efektīvi un ilgtspējīgi pārvarētu enerģētisko nabadzību mums ir jāpievēršas tās pamatcēloņiem. Šajās rekomendācijās galvenā uzmanība pievērsta ilgtermiņa strukturāliem pasākumiem, piemēram, piekļuvei energoefektīviem mājokļiem un ierīcēm, kā arī atjaunojamiem energoresursiem, kas palīdzēs virzīt Eiropas pāreju uz tīru enerģiju, vienlaikus nodrošinot, ka neviens netiek atstāts novārtā.”