Jaunais speciālizlaidums angļu valodā sniedz detalizētu ieskatu starptautiskās konferences „Enerğētikas attīstības virzieni Baltijas jūras reğionā” pasākumos. Konferenci rīkoja Pasaules Enerğijas padomes Latvijas Nacionālā komiteja, Klimata un enerğētikas ministrija un Latvijas Universitāte sadarbībā ar Pasaules Enerğijas padomes globālo tīklu un Baltijas jūras reğiona enerğētikas nozares līderiem.
19/05/2026
Jaunais speciālizlaidums angļu valodā sniedz detalizētu ieskatu starptautiskās konferences „Enerğētikas attīstības virzieni Baltijas jūras reğionā” pasākumos. Konferenci rīkoja Pasaules Enerğijas padomes Latvijas Nacionālā komiteja, Klimata un enerğētikas ministrija un Latvijas Universitāte sadarbībā ar Pasaules Enerğijas padomes globālo tīklu un Baltijas jūras reğiona enerğētikas nozares līderiem.
19/05/2026
Pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas, 1992. gada martā Pasaules Enerģijas padomes Latvijas Nacionālās komitejas (PEP LNK) organizācijas komitejas locekļi profesors Viktors Zēbergs un profesors Namejs Zeltiņš nosūtīja vēstuli PEP ģenerālsekretāram Aienam Lindsijam (Ian Lindsay) ar lūgumu atjaunot mūsu valsts dalību starptautiskajā institūcijā. PEP LNK atjaunošanas sanāksme notika 1992. gada 22. aprīlī.
22/04/2026
Pasaules Enerģijas padome ir nākusi klajā ar 2026. gada Aktuālo problēmu monitoringu. Šo pētījumu Pasaules Enerģijas padome veic reizi gadā, aptaujājot nozares profesionāļus. Respondenti pārstāv visu enerğētikas vērtību ķēdi gan privātajā, gan publiskajā sektorā. Aptaujā jau tradicionāli piedalās Pasaules Enerģijas padomes Latvijas Nacionālās komitejas biedri.
31/03/2026
2026. gadā aprit 125 gadi, kopš iedarbināta Smiltenes HES – pirmā derivācijas tipa hidroelektrostacija Latvijā, kas ūdens enerģiju izmanto elektrības ražošanai un elektrību tālāk piegādā arī klientiem. To 1901. gadā uzceļ Smiltenes muižas īpašnieks grāfs Pauls Līvens uz Abula upes, un šo gadu uzskatām par hidroenerģētikas dzimšanas gadu Latvijā.
18/03/2026
Šī gada 11. februārī Latvijas Universitātes Zinātņu mājā norisinājās vērienīgākā Baltijas mēroga enerģētikas konference "Enerģētikas attīstības virzieni Baltijas jūras reģionā", kas pulcēja ekspertus no vairāk nekā 20 valstīm. Konferences izskaņā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas par enerģētiku atbildīgie ministri parakstīja kopīgu Baltijas valstu paziņojumu, vienojoties par ciešāku sadarbību ar mērķi veicināt Baltijas reģiona drošību un ilgtspēju.
13/02/2026
LZA laureātu vidū ir Rīgas Tehniskās universitātes zinātnieki, kas izstrādājuši un kopā ar inženieriem no elektroražošanas un sadales tīklu uzņēmumiem ieviesuši efektīvus paņēmienus, kā nodrošināt elektroenerģijas ražošanas un piegādes stabilitāti apstākļos, kad veidojas būtiski sistēmas apdraudējumi.
21/01/2026
Raidieraksta "Vienkārši par sarežģīto enerģētikā" 2. sezonas 2. sērijā mēs iedziļināmies dabasgāzes tēmā kopā ar AS "Conexus Baltic Grid" valdes priekšsēdētāju Uldi Barisu. Meklējot atbildi uz jautājumu “Vai mums tiešām nepieciešama dabasgāze?”, spriežam, vai mantotā infrastruktūra ir vērtība vai slogs un kāpēc gāzapgādes tīkls ir viens no drošākajiem enerģijas piegādes veidiem Latvijā.
24/11/2025
Apkures sezona ir klāt! Pasaules Enerģijas padomes Latvijas Nacionālās komitejas iniciētā kompetences stiprināšanas programma Nākotnes Enerģētikas līderi Latvijā nāk klajā ar raidieraksta "Vienkārši par sarežģīto enerģētikā" jaunāko sēriju. Tajā uzzinām, kā notiek siltumenerģijas piegāde Latvijā un kāpēc radiatori mājās ir silti ne tikai ziemā.
03/11/2025
2025. gadā aprit 30 gadi, kopš aizsākās Enerģētikas muzeja vēsture un enerģētikas mantojuma kolekcijas izveide. Trīs gadu desmitus muzejs ir kalpojis kā tilts starp pagātni, tagadni un nākotni, stāstot Latvijas enerģētikas attīstības stāstu, īpaši uzrunājot jauniešus un virzoties STEM izglītības virzienā.
03/06/2025
AS "Latvenergo" liek pamatakmeni Laflora Energy vēja parkam, kas ir pirmais un lielākais tikai Latvijas uzņēmumu veidotais paraugs ilgtspējai, enerģētiskajai drošībai un zaļajai enerģijai Latvijā – inovatīva vietējā kapitāla un nozaru sinerģija. Pirmoreiz izmantojot vietējus risinājumus, uzsākta 16 vēja enerģijas turbīnu būvniecība bijušajos kūdras ieguves laukos SIA “Laflora” Kaigu purvā Jelgavas novadā.
24/05/2025
1905. gada 14. maijā Rīgas elektroapgādei darbu sāk Andrejsalas elektrostacija, tolaik − lielākā elektroenerģijas ražotne Baltijā. Vairākkārt paplašināta, 2. pasaules kara beigās sagrauta, pēc tam atjaunota. 1956. gadā līdzās elektroenerģijas ražošanai tā uzsāk arī siltumenerģijas ražošanu. 2004. gada 31. martā darbu beidz ražotnes pēdējā maiņa, noslēdzot Andrejsalas elektrostacijas simtgadu vēsturi.
22/05/2025
Atklāta modernizētā Consolis Latvija rūpnīca Rumbulā, kurā tiks ražoti Baltijā pirmie hibrīdie vēja parku torņi AS "Latvenergo" piederošajam Laflora Energy vēja parkam. Šeit taps konstrukcijas vienam no pasaulē lielākajiem vēja turbīnu ražotājiem Nordex, kas jau šovasar tiks montētas Laflora Energy vēja parkā Kaigu purvā.
12/05/2025
Enerģētikas muzejs glabā nozīmīgu "krāsainās" Latvijas vēsturi – Ķeguma spēkstacijas būvinspekcijas inženieris Herberts Knolbahs-Tombergs (1912–1981) Ķegumu un spēkstacijas celtniecību 20. gadsimta 30. gados iemūžinājis krāsu diapozitīvos. Kolekciju īpašu padara fakts, ka līdz 2. pasaules karam Latvijā uzņemtie krāsu diapozitīvi Latvijas muzeju, arhīvu un privātajās kolekcijās ir retums un tāpēc tiek uzskatīti par unikāliem.
06/05/2025
Pirms 70 gadiem – 1955. gada 20. janvārī – Rīgas pirmā termoelektrocentrāle (TEC-1) iedarbina pirmo tvaika katlu un pirmo turboagregātu. Savukārt pirms 20 gadiem – 2005. gada 31. oktobrī – notiek TEC-1 jaunās ražotnes pieņemšana ekspluatācijā, pabeidzot nozīmīgu TEC-1 modernizāciju. Uzbūvējot jaunu energobloku un ieviešot progresīvas tehnoloģijas, tā kļuvusi par pirmo kombinētā cikla elektrostaciju Baltijā.
06/05/2025
2025. gada 26. martā Rīgā norisinājās ikgadējā enerģētikas aktualitātēm veltītā konference, ko rīkoja Dienas Bizness sadarbībā ar nozares valdošajiem uzņēmumiem. Konferences atbalstītāju vidū bija Pasaules Enerģijas padomes Latvijas Nacionālās komitejas biedri AS „Latvenergo”, AS „Sadales tīkls”, AS „Augstsprieguma tīkls”, AS „Gaso”.
14/04/2025
Pasaules Enerģijas padome (PEP) ir publicējusi ikgadējo (2025) aktuālo problēmu monitoringu. Šo pētījumu veicot, aptaujāti nozares profesionāļi gan publiskajā, gan privātajā sektorā, kopumā ap 3000 respondentu vairāk nekā simt valstīs, tai skaitā Latvijā.
14/03/2025
PEP LNK programmas "Nākotnes enerģētikas līderi Latvijā" dalībnieki uzsāk jaunu un aizraujošu iniciatīvu – podkāstu "Vienkārši par sarežģīto enerģētikā". Pirmajā sērijā pievēršamies nesen īstenotajam sinhronizācijas projektam un citiem nozares jaunumiem.
10/03/2025
Enerģētikas pāreju nereti interpretē kā tehniska un/vai ekonomiska rakstura uzdevumu. Taču pasaules valstu energosistēmas savā būtībā ir dziļi cilvēciskas, to pamatā ir ļaužu dzīve, kopienu ikdienišķās norises. Līdz šim enerģētikas ceļakartes, tāpat kā nozares valoda, nav pietiekami ņēmušas vērā pārejas cilvēcisko dimensiju, tā izraisot sabiedrības pretestību un gala rezultātā novedot pie ekonomiskās un sociālās nevienlīdzības padziļinājuma.
06/03/2025
2024. gada 3. decembrī Tallinā notiks Pasaules Enerģijas padomes Igaunijas Nacionālās komitejas gadskārtējā konference. Šī gada pasākuma nosaukums ir “Enerģētikas nozare – konkurētspējīgas ekonomikas mugurkauls”. Saite uz tiešraidi būs pieejama neilgi pirms konferences sākuma.
01/12/2024
Pasaules Enerģijas padome ir paziņojusi, ka Pasaules Enerģijas padomes nākamais – 27. kongress norisināsies 2026. gada 26.–29. oktobrī Saūda Arābijas galvaspilsētā Rijādā. Kongresa devīze: „Iedvesmot pārveides, īstenot pārejas” (Inspiring Transformations, Delivering Transitions).
22/10/2024
AS "Latvenergo" un ASV Enerģētikas departamenta Nacionālā atjaunīgo energoresursu laboratorija (NREL) noslēgušas pētniecības un attīstības līgumu, lai īstenotu enerģijas transformācijas un rūpnieciskās pētniecības projektu, kura ietvaros veiks vairāku Latvenergo investīciju scenāriju modelēšanu.
01/10/2024
Godinot Latvijas zinātnieku ieguldījumu kodolenerģijas izpētē, Latvijas Universitāte sadarbībā ar Latvijas Banku š.g. 26. septembrī organizē kodolsintēzei veltītu lektoriju “Pieradināt nākotnes enerģiju” un Latvijas Bankas emitētās Enerģijas monētas prezentāciju. Pasākums ir daļa no LU 105. jubilejas nedēļas pasākumiem, kas norisinās no 23. līdz 28. septembrim.
25/09/2024
Tiek izsludināta pieteikšanās dalībai Pasaules Enerģijas padomes Latvijas Nacionālās komitejas programmā "Nākotnes enerģētikas līderi Latvijā" 2024./2025. gada sezonai! Šās iniciatīvas mērķis ir veidot rītdienas līderus enerģētikas nozarē. Piesakies līdz 30. septembrim!
09/09/2024
Šī gada 7.jūnijā norisināsies AS "Latvenergo" un SIA "Latvijas vēja parki" rīkota konference "Cilvēka un VES mijiedarbība. Kopīgais labums un iespējas sabiedrībai." Pasākuma mērķis ir informēt sabiedrību, pašvaldības, vides organizācijas un NVO par jaunākajām aktualitātēm vēja nozarē un pozitīvajiem aspektiem no vēja parku attīstīšanas Latvijā.
04/06/2024
Pasaules Enerģijas padomes ģenerālsekretāre un izpilddirektore Andžela Vilkinsone uzsver: veiksmīgas enerģētikas pārejas pamatā nav tikai grandiozie projekti. Tikpat nozīmīgus panākumus nodrošinās vietēja mēroga pasākumi, ko iniciēs pilsoniski aktīvi iedzīvotāji. Enerģētiskās revolūcijas veiksmes atslēga ir cilvēks.
23/05/2024
Pasaules Enerģijas padomes 2024. gada ziņojums veic detalizētu analīzi par enerģijas trilemmu - enerģijas drošumu, pieejamību un ilgtspēju - attīstību pasaulē. Tas aplūko konkrētus reģionālus izaicinājumus un tendences, ņemot vērā aktuālos ģeopolitiskos un ekonomiskos apstākļus.
17/04/2024
Šā gada 22. – 25. aprīlī Roterdamā, Nīderlandē, norisināsies 26. Pasaules Enerģijas padomes kongress – enerģētikas nozares plašākais globālais forums, kurā piedalīsies vairāk nekā 7000 delegāti un 250 referenti no 150 valstīm un teritorijām. Delegātu vidū būs daudzas augstas amatpersonas, energokompāniju un pētniecisko iestāžu vadītāji no visiem pasaules reģioniem.
11/04/2024
Pasaules Enerģijas padome ir nākusi klajā ar 2024. gada aktuālo problēmu monitoringu. Šo pētījumu Pasaules Enerģijas padome veic reizi gadā, aptaujājot nozares profesionāļus, – respondenti pārstāv visu enerğētikas vērtību ķēdi gan privātajā, gan publiskajā sektorā.
03/04/2024
No dzīvojamo māju apgaismošanas līdz rūpniecībai un transportam, enerģijai ir būtiski svarīga loma mūsu ikdienā. Bet no kurienes šī enerģija nāk? Kāda veida enerģiju izmantojam mēs – Eiropas Savienības dalībvalstu iedzīvotāji? Šos un arīdzan daudzus citus jautājumus aplūko Eiropas Savienības Statistikas biroja jaunākais interaktīvais izdevums “Izgaismo enerģētiku Eiropā”.
15/03/2024
Ēku energoefektivitātes direktīvas pārskatīšanas mērķis ir līdz 2030. gadam ievērojami samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un energopatēriņu ES būvniecības nozarē un līdz 2050. gadam padarīt šo nozari klimatneitrālu. Šie noteikumi arī palīdzēs renovēt ēkas ar vissliktākajiem energoefektivitātes rādītājiem un uzlabos informācijas apmaiņu.
13/03/2024
Lai sasniegtu ambiciozos klimata mērķus, enerģētikā nepieciešamas strukturālas pārmaiņas, kas ietver arī iedzīvotāju lomas maiņu, viņiem kļūstot par aktīviem līdzdalībniekiem pārejā uz oglekļa mazietilpīgu sabiedrību. Tādēļ RTU zinātnieki izstrādājuši modelēšanas instrumentus enerģijas kopienām, lai pārvarētu ēku oglekļa neitralitātes plaisu.
11/03/2024
Šā gada 1. martā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī organizēja diskusiju par enerģētikas nozares un rīcībpolitikas ilgtermiņa attīstību Latvijā. Diskusijas laikā tika pārrunāta nepieciešamība veidot Latvijas enerģētikas nozares stratēģiju līdz 2050. gadam, kā arī tās saturu.
04/03/2024
Latvenergo koncernā 2023. gads ir aizvadīts ļoti veiksmīgi gan elektroenerģijas ražošanā, gan tirdzniecībā. Kopumā pērn koncernā saražota 5,1 TWh elektroenerģijas jeb par trešdaļu vairāk nekā 2022.gadā. Gads pagājis Daugavas HES zīmē – Latvenergo koncerns hidroelektrostacijās saražojis otro lielāko elektroenerģijas daudzumu pēdējo 25 gadu laikā un lielāko kopš 2017. gada jeb 3,7 TWh.
04/03/2024
Lai sekmētu viedu, klimatneitrālu un energoneatkarīgu pilsētu veidošanos, Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju programmas «Apvārsnis Eiropa» projektā tiks izstrādāts digitālais dvīnis enerģijas plūsmu reāllaika monitorēšanai un pārvaldībai. Vērienīgā projekta vadošā partnere ir Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), kuras studentu pilsētiņa kalpos par pilotteritoriju digitālā dvīņa izveidei un ieviešanai.
21/02/2024
Lai sekmētu iedzīvotāju līdzdalību Eiropas Savienības (ES) demokrātiskajos procesos, Eiropas Komisija aicina piedalīties tiešsaistes diskusijās Pilsoņu iesaistes platformā. Pateicoties tulkojumam reāllaikā, ikviens var komentēt aktuālos jautājumus jebkurā no ES 24 oficiālajām valodām. Pirmā diskusija šajā formātā ir veltīta energoefektivitātei – vienam no galvenajiem ES enerģētikas politikas pīlāriem.
15/02/2024
Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar detalizētu ietekmes novērtējumu par iespējām laikposmā līdz 2050. gadam panākt Eiropas Savienības klimatneitralitāti. Pamatojoties uz šo ietekmes novērtējumu, Komisija iesaka līdz 2040. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu neto emisijas par 90 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, uzsākot diskusiju ar visām ieinteresētajām personām.
07/02/2024
Pasaules Enerģijas padomes Latvijas Nacionālās komitejas biedri un viņu pārstāvji tiek lūgti aktīvi iesaistīties ikgadējās aptaujas - nozares aktuālo problēmu monitoringa veikšanā. Aptaujas rezultāti tiks publicēti š. g. martā un atspoguļos gan globālās un reģionālās tendences enerģētikā, gan nozares attīstību atsevišķu valstu ietvaros. Aptauja norisinās līdz š. g. 14. februārim.
05/02/2024
Līdztekus dalībai PEP LNK rīkotajā konferencē Eiropas Komisijas Enerģētikas ģenerāldirektorāta Zaļās pārejas un enegosistēmu integrācijas departamenta vadītāja Katarina Sikova-Magni intervijā aģentūrai LETA norāda uz gaidāmajām Eiropas Savienības enerģijas tirgus modeļa izmaiņām un apcer enerģētisko drošību Baltijā.
29/01/2024
Pasaules Enerģijas padomes Latvijas Nacionālās komitejas rīkotajā konferencē, kas pērnā gada izskaņā notika Rīgā, diskusiju par enerģijas pieejamības problēmām vadīja bijušais Eiropas Savienības enerģētikas komisārs Andris Piebalgs. Intervijā aģentūrai LETA viņš norādīja, ka Eiropas pāreja uz klimatneitralitāti Latvijai ir ekonomiski izdevīga, jo pieprasījums pēc atjaunojamiem energoresursiem būs milzīgs, taču to ir jāmāk pareizi izmantot.
24/01/2024
AS “Gaso” turpina aktīvi paplašināt dabasgāzes sadales sistēmu vietās, kur jau ir gāzes infrastruktūra. Viena no šādām teritorijām - Carnikavas pagasts, kur GASO pēdējo trīs gadu laikā ir izbūvējis jaunus sadales gāzesvadus, kas dod iedzīvotājiem iespēju pieslēgt savām mājām dabasgāzes apkuri (nākotnē – arī biometāns). GASO mērķis ir nodrošināt piekļuvi dabasgāzes sistēmai plašākās teritorijās un palielināt tīkla efektivitāti.
22/01/2024
Pasaules Enerģijas padomes Latvijas Nacionālās komitejas rīkotajā konferencē “Enerģētikas trilemma – enerģētikas pārejas stūrakmens. Baltijas jūras reģiona skatījums” piedalījās Eiropas energouzņēmumu asociācijas "Eurelectric" ģenerālsekretārs Kristians Rubijs. Intervijā aģentūrai LETA viņš norādīja, ka pašlaik lielākais izaicinājums nozarei ir pieaugušās enerģētikas projektu izmaksas.
16/01/2024
2023. gada 11. decembrī Pasaules Enerģijas padomes Latvijas Nacionālā komiteja rīkoja vērienīgu konferenci “Enerģētikas trilemma – enerģētikas pārejas stūrakmens. Baltijas jūras reģiona skatījums”. Konference bija veltīta organizācijas simtgadei. Eksperti, reģiona politikas veidotāji un uzņēmumu vadītāji diskutēja par Baltijas jūras reģiona enerģētikas sektora noturību pret drošības riskiem un citām nozares aktualitātēm.
12/12/2023
Otrdien, 5. decembrī, Ministru kabinets (MK) atbalstījis aktualizētā Nacionālā enerģētikas un klimata plāna (NEKP) projekta iesniegšanu Eiropas Komisijai (EK) rekomendāciju saņemšanai un tālākai virzībai plašākām diskusijām. NEKP ir ceļa karte klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanā līdz 2030. gadam.
06/12/2023
Eiropa var lepoties ar vissavienotāko un noturīgāko elektrotīklu pasaulē. Tomēr, lai patērētājiem varētu piegādāt atjaunīgo energoresursu elektroenerģiju un arī dotu iespējas to ražot pašiem, Eiropas Savienībai ir jāturpina un jāpaātrina elektrotīklu attīstība. Nākamajos septiņos gados pārrobežu pārvades infrastruktūra būtu jādivkāršo.
29/11/2023
Pasaules Enerģijas padome ir paziņojusi, ka Pasaules Enerģijas padomes 27. kongress norisināsies 2026. gada 26.–29. oktobrī Saūda Arābijas galvaspilsētā Rijādā. Paredzēts, ka turpmāk Pasaules Enerģijas padomes kongresi tiks rīkoti ik pēc diviem gadiem.
27/11/2023
Noslēdzies viedokļu sniegšanas termiņš Nacionālā enerģētikas un klimata plāna (NEKP) sākotnējam projektam, kas būs pamats nākamajam NEKP sagatavošanas posmam – diskusijām ar nozari, nevalstiskajām organizācijām un sociālajiem partneriem. Līdz novembra beigām Klimata un enerģētikas ministrija virzīs izskatīšanai Ministru kabinetā NEKP sākotnējo projektu, lai uzsāktu visaptverošas konsultācijas ar iesaistītajām pusēm.
13/11/2023
AS "Latvenergo" izsludina stipendiju konkursu augstākās izglītības iestāžu studiju beidzējiem uz studiju noslēguma darbu izstrādes laiku. Konkursa mērķis ir veicināt praktiski pielietojamu un radošu risinājumu izstrādi studiju noslēguma darbos Latvenergo koncerna darbības virzieniem aktuālās jomās.
07/11/2023
Eiropas Komisija ir publicējusi rekomendācijas pasākumiem, ko Eiropas Savienības valstis var īstenot cīņai pret enerģētisko nabadzību. Aizsargāt iedzīvotājus un nodrošināt godīgu un taisnīgu politiku enerģētikas pārejas jomā, – tas ir Eiropas zaļā kursa stūrakmens.
24/10/2023
Oktobra sākumā Valmieras novada Kocēnos notika Vidzemes plānošanas reģiona darbseminārs pašvaldību energopārvaldniekiem un citiem speciālistiem enerģētikas un klimata jomā. Darbsemināra dalībnieki dalījās pieredzē par energopārvaldnieka lomu pašvaldībā. Klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretāre Līga Kurevska iepazīstināja pašvaldību speciālistus ar aktualitātēm klimata un enerģētikas politikā Latvijā.
13/10/2023
2023. gada 9. oktobrī Eiropas Komisijā pieņemti divi pēdējie pakotnes “Gatavi mērķrādītājam 55 %” pamatakti – pārskatītā Atjaunojamo energoresursu direktīva un ReFuelEU Aviation regula, līdz ar to Eiropas Savienībā tagad ir juridiski saistoši klimata mērķrādītāji, kas aptver visas galvenās ekonomikas nozares. Eiropa pilda iedzīvotājiem solīto: uzņemties vadošo lomu klimatrīcībā un virzīt zaļo pārkārtošanos iedzīvotāju un rūpniecības labā.
10/10/2023
19. septembrī forumā «Ūdeņradis mobilitātei un enerģijai» Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) pulcēsies nacionāla un starptautiska mēroga enerģētikas nozares eksperti un notiks dažādu ar ūdeņradi darbināmo transporta veidu demonstrācija. Foruma dalībnieki tiks iepazīstināti arī ar RTU pētnieku veikumu šajā jomā.
10/09/2023
Nesen presē izplatītajā paziņojumā par uzņēmēja Gata Lazdas vēršanos ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā par AS “Sadales tīkls” jaudas “nenodrošināšanu” atbilstoši pieslēguma jaudām ir minētas vairākas lietas, kas lasītājam var radīt iespaidu par šķietamu negodīgumu. Tomēr, no enerģētikas nozares speciālista skatpunkta raugoties, sūdzības pamatā ir iesniedzēja nepietiekamas zināšanas par elektroiekārtu darbību un slodzes aprēķināšanas principiem.
05/09/2023
11. jūlijā Eiropas Parlamenta deputāti apstiprināja ar dalībvalstīm jau saskaņotos plānus, kas nosaka jaunus mērķus enerģijas ietaupījumam līdz 2030. gadam. Jaunais tiesību akts nosaka energotaupības mērķus gan primārajam, gan galīgajam enerģijas patēriņam.
14/07/2023
Vairāk nekā astoņi no katriem desmit Eiropas Savienības iedzīvotājiem uzskata, ka dalībvalstīm būtu jāveic vērienīgi ieguldījumi atjaunīgajos energoresursos, piemēram, vēja un saules enerģijā (85 %), un ka ēku, transporta un preču energoefektivitātes palielināšana samazinās mūsu atkarību no ražotājiem ārpus ES (82 %). Turklāt 80 % respondentu uzskata, ka ES dalībvalstīm būtu kopīgi jāiegādājas enerģija no citām valstīm, lai panāktu labāku cenu.
11/07/2023
Pasaules Enerğijas padomes izstrādātā rīkkopa enerğētikas pārejas īstenošanai ietver vairākus instrumentus. Viens no tiem ir dinamiskais noturības satvars (Dynamic Resilience Framework), kas paredz izstrādāt kompleksu pieeju potenciālo risku pārvaldībā. Dinamiskais noturības satvars dod iespēju analītiski izvērtēt dažāda veida apdraudējumus, kas varētu skart konkrētas energosistēmas, un tādējādi tos mazināt vai pat novērst.
06/07/2023
Enerğētikas pāreja sniedz iespēju būtiski transformēt un novērst sociālās nevienlīdzības strukturālos cēloņus, tostarp dzimumu un paaudžu līdztiesības jomās. Liela mēroga sistēmas izmaiņas, tādas kā enerğētikas pāreja, nedz ātruma, nedz virzības ziņā nevar tikt vadītas vienīgi „no augšas”. Patlaban veidojas jauns globāls diskurss, ko raksturo pieprasījums pēc taisnīguma un iekļaušanas principu ievērošanas visplašākajā nozīmē.
03/07/2023
Energoefektivitātes nedēļas ietvaros jūnijā Valmierā notika diskusija "Ūdeņradis - tā iespējas lokālā līmenī", īpašu uzmanību pievēršot ūdeņraža izmantošanai transporta sektorā. Lai gan ūdeņradis kā enerģijas nesējs Latvijas reģionos vēl ir neierasts, to nevajadzētu uzskatīt par tālas nākotnes perspektīvu. Ūdeņraža tehnoloģijas ir pieejamas jau šodien.
27/06/2023
Lai nākotnē mākslīgā intelekta (MI) iespējas pietuvotos cilvēka smadzeņu funkcionalitātei un šis mērķis tiktu sasniegts ar racionāli samērīgu enerģijas patēriņu, nepieciešams attīstīt MI, kas strādā gudrāk, nevis smagāk. Ievērojamus uzlabojumus energopatēriņa jomā var panākt, ja kompleksi samazina skaitļošanas operāciju, apmācības paraugu un sesiju skaitu, vienlaikus attīstot aparatūras tehnoloģijas, kas pielāgotas šo uzdevumu īstenošanai.
16/06/2023
Latvijas un Igaunijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatori ir veiksmīgi noslēguši Latvijas – Igaunijas 330 kilovoltu augstsprieguma starpsavienojuma Valmiera – Tartu pārbūvi. Klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars, atklājot pārbūvēto līniju, uzsvēra šīs pārbūves nozīmīgumu elektrotīklu sinhronizācijā ar kontinentālo Eiropu.
13/06/2023
AS "Sadales tīkls" ir noslēgusi viedo elektroenerģijas skaitītāju ieviešanas programmu, 1,1 miljonam klientu pieslēgumu visā Latvijā nodrošinot attālinātu un automatizētu patēriņa uzskaiti, plašu datu klāstu un citas priekšrocības. Vienlaikus pēdējo piecu gadu laikā īstenoti arī citi visaptveroši
12/06/2023
Lai veidotu kopīgu izpratni par aktīviem politiskiem risinājumiem siltumsūkņu ieviešanas jomā, EK ir uzsākusi sabiedrisko apspriešanu, kurā aicināts piedalīties ikviens: uzņēmumi un valsts iestādes, arodbiedrības un darba devēju organizācijas, pilsoniskās sabiedrības organizācijas, izglītības iestādes, pētniecības organizācijas un privātpersonas.
09/06/2023
