Pasaules Enerģijas padome (PEP) ir nākusi klajā ar 2026. gada Aktuālo problēmu monitoringu (World Energy Issues Monitor). Šo pētījumu PEP veic reizi gadā, aptaujājot nozares profesionāļus; respondenti pārstāv visu enerğētikas vērtību ķēdi gan privātajā, gan publiskajā sektorā. Aptaujā jau tradicionāli piedalās Pasaules Enerģijas padomes Latvijas Nacionālās komitejas biedri.
Ziņojums ar nosaukumu “Pasaules enerģijas trilemmas īstenošana: enerģētikas pārejas 2026. gadā” (Practicing the World Energy Trilemma: Energy Transitions in 2026) parāda, ka patlaban par galveno enerģētikas pārejas virzītājspēku tiek uzskatīta ģeopolitika - nevis ekonomika. Šī atziņa savukārt liek uzdot jautājumu: kurp virzās pasaules enerģētikas sistēma un vai tā saglabāsies kā veselums? Pasaule top arvien fragmentētāka, tāpēc izaugsmes ātruma centienus arvien biežāk nomaina tieksme pēc stabilitātes.
Gatavojot 2026. gada ziņojumu, PEP aptaujāja gandrīz 3000 nozares ekspertu no vairāk nekā 100 pasaules valstīm (dati iegūti laikposmā no 2025. gada 24. novembra līdz 2026. gada 12. janvārim). Pētījuma rezultāti liecina, ka pat pirms konflikta uzliesmojuma Tuvajos Austrumos globālā enerģētikas kopiena par galveno faktoru, kas nosaka enerģētikas vidi, uzskatīja situācijas nenoteiktību un ģeopolitiskos draudus.
Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu respondentu bažas par mieru un ģeopolitiskajiem riskiem, tirdzniecību un piegādes ķēžu drošību ir pieaudzis par 7,6 procentpunktiem (līdz 62,5 %), nedaudz apsteidzot ekonomisko risku un nenoteiktības rādītāja pieaugumu par 4,1 procentpunktu (60,7 %).
Monitorings arī detalizēti atklāj būtisku nenoteiktības pieaugumu jautājumos par sabiedrības uzticēšanos enerģētikas pārejām un sistēmas gatavību riskiem (attiecīgi plus11 un plus 10 procentpunkti salīdzinājumā ar 2025. gadu). Līdz ar to izaugsme tagad tiek mazāk saistīta ar oficiālo institūciju lēmumiem, vairāk ar iespējām enerģētikas pārejas īstenot būtisku ierobežojumu, tostarp vājākas sadarbības, apstākļos.
Pasaules Enerģijas padomes ģenerālsekretāre Andžela Vilkinsone publikācijas ievadā norāda:
“Enerģija ir civilizācijas operētājsistēma. Šī gada Monitorings iezīmē pagrieziena punktu. Enerģētika ir spriedzē. Galvenais jautājums vairs nav par attīstības ātrumu, bet gan par to, vai, pieaugot kompromisiem, sistēma spēs saglabāties. Neviena valsts to nespēj atrisināt veinatnē.No fragmentācijas mums jāpāriet pie kolektīvas mērķtiecīgas virzības.”
Pāreja no piedāvājuma palielināšanas uz visas sistēmas pārvaldību reāllaikā, atklāj sarežģītākus kompromisus attiecībās starp [enerģētikas] drošību, pieejamību un ilgtspēju. Un bez kopīgas izpratnes jautājumā par enerģijas pieejamību plaša mēroga risinājumi nebūs iespējami.
Ir pienācis laiks no jauna līdzsvarot dialogu un pārliecināties, vai spējam kopīgi pārvaldīt un vadīt kritiski svarīgāko sistēmu pasaulē.”
PEP Enerğētikas trilemmas rādītājs kļūst arvien nozīmīgāks kā līderības instruments, kas ļauj pārvaldīt savstarpēji konkurējošās prasības pēc enerģētikas drošības, ilgtspējas un pieejamības. Ģeopolitiskā nestabilitāte būtiski ietekmē enerģētikas pārejas gaitu, tāpēc valstis aktīvi pārbalansē savas trilemmas prioritātes. Eiropā, Āzijā un Ziemeļamerikā vislielākā nenoteiktīb saistās ar ģeopolitiskajiem riskiem, savukārt Āfrikā, Latīņamerikā un Karību reģionā viskritiskākie riski ir finanšu un investīciju jomā.
Pētījuma rezultāti ir pieejami gan gadskārtējā ziņojuma formātā, gan kā interaktīvs rīks tīmeklī, kur ikviens interesents var veidot tematiskas kartes, pamatojoties uz paša izvēlētiem ğeogrāfiskiem, hronoloğiskiem un saturiskiem kritērijiem.
Monitoringa rīku var izmantot, lai
    • identificētu enerğētikas pārejas noteicošos faktorus un nozares aktuālo problemātiku konkrētā hronoloğiskā ietvarā;
    • sekotu pasaules valstu un reğionu progresam enerğētikas pārejā;
    • vizualizētu dažādus enerğētikas pārejas ceļus un prognozētu attīstības tendences nākotnē;
    • apzinātu gan noteiktu aspektu lomu pārejas īstenošanā, gan riskantos faktorus un neskaidrības – īpaši tajās enerğetikas jomās, kur nepieciešama tūlītēja reakcija.