Pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas, 1992. gada martā Pasaules Enerģijas padomesLatvijas Nacionālās komitejas (PEP LNK) organizācijas komitejas locekļi profesors Viktors Zēbergs un profesors Namejs Zeltiņš nosūtīja vēstuli PEP ģenerālsekretāram Aienam Lindsijam (Ian Lindsay) ar lūgumu atjaunot mūsu valsts dalību starptautiskajā institūcijā. PEP LNK atjaunošanas sanāksme notika 1992. gada 22. aprīlī.
Atzīmējot šo Latvijas enerģētikai svarīgo notikumu, piedāvājam ieskatu dažos arhīva materiālos, kas dokumentē gan Komitejas dibināšanu, gan citus nozīmīgus veikumus.

Izraksts no 1924. gada 11. decembra Ministru kabineta sēdes protokola Nr. 118

Sēdē piedalījās:
Ministru prezidents V. Zāmuēls,
Ārlietu ministrs L. Sēja,
Iekšlietu ministrs P. Juraševskis,
Izglītības ministrs K. Straubergs,
Finansu ministrs (līdz 3.p.) R. Kalnings,
Satiksmes ministrs, J. Pauļuks,
Tieslietu ministrs J. Arājs,
Valsts kontrolieris R. Ivanovs.
Protokolējis Valsts kancelejas direktors D. Rudzītis.
Sēdes sākums plkst. 10 un 15 minūtēs no rīta.
9) Uz Finansu ministra priekšlikumu nolemj nodibināt sevišķu komiteju uz sekojošiem nosacījumiem:
Jautājumu noskaidrošanai par enerģijas avotiem, tās ražošanu un lietošanu pie finansu ministrijas rūpniecības departamenta pastāv komiteja ar nosaukumu “Latvijas komiteja enerģijas avotu jautājumos”;
Komiteja sastādas no sekojošu resoru un sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem:
    • finansu ministrijas (rūpniecības un jūrniecības dep-tu) – 2
    • zemkopības ministrijas – 1
    • satiksmes ministrijas – 1
    • Latvijas universitātes – 3
    • Latv. Inženieru un techn. kongr. biroja – 1
    • Pilsētu kongr. biroja – 1
    • Rīgas fabrikantu biedrības – 1
    • Rūpnieku un amatnieku sabiedrības - 1
Komitejas locekļus ieceļ attiecīgi resori un organizācijas uz noteiktu laiku, un viņus apstiprina ministru kabinets.
Komitejai ir tiesība kooptēt uz noteiktu laiku locekļus ar padomdevēja balsstiesībām; tāpat komitejai ir tiesības atsevišķu jautājumu noskaidrošanai sasaukt plašākas apspriedes no ieinteresēto organizāciju pārstāvjiem un lietpratējiem.
Komitejas balsstiesīgie locekļi izvēl no sava vidus priekšsēdētāju, viņa biedri un sekretāru, kā arī citas amatpersonas, ja tādas būtu vajadzīgas, pie kam pēdējās var izvēlēt ari no kooptētiem locekļiem.
Komitejas locekļi par savu darbību komitejā nekādu atlīdzību no valsts nedabū.
Komiteja izšķir jautājumus ar vienkāršu balsu vairākumu, pie kam sēdes ir pilntiesīgas, ja tanīs piedalās nemazāk kā 5 balsstiesīgie locekļi, starp kuriem 1 prezidija loceklis.
Varbūtējus izdevumus komiteja sedz no summām, kas atvēlētas šim nolūkam.
Komitejas sēdes notiek rūpniecības departamenta telpās, tāpat rūpniecības departaments izpilda sarakstīšanos komitejas lietās.
Sīkākas instrukcijas par komitejas darbību, ja tās būtu vajadzīgas, izstrādā pati komiteja un apstiprina finansu ministrs.

Izraksts no 1934. gada 1. marta Ministru kabineta sēdes protokola Nr. 18

Klāt:
Ministru prezidents A. Bļodnieks,
Finansu ministrs J. Annuss,
Iekšlietu ministrs G. Mīlbergs,
Kara ministrs ģen. J. Balodis,
Satiksmes ministrs St. Ivbuls,
Zemkopības ministrs V. Gulbis,
Tautas labklājības ministrs (no 10.p.) V. Rubuls,
Tieslietu ministrs A. Ozols,
Valsts kontrolieris (no 3.p.) R. Ivanovs.
Protokolē Valsts kancelejas direktors D. Rudzīts.
Sēdi sāk plkst. 13.30.
Pieņem un nolemj izdot pārvaldes kārtībā:
noteikumus par elektrības padomi un
noteikumus par Pasaules enerģijas konferences Latvijas komiteju.

Pielikums pie komitejas 1936. gada 15. februāra protokola: “Elektrības padomes darbība 1935. gadā”

Pagājušā 1935.gadā padome noturējusi 46 kopsēdes un 6 komiteju sēdes.
A. Ārpus tekošām lietām – iesniegumu caurskatīšanas – padome veikusi sekojošu darbu:
Izstrādāts “Atzinums” Ventas “Rumbas” pakāpes izbūves lietā.
Dota atsauksme par koncesijas līgumprojektu starp Valdību un Liepājas pilsētas pašvaldību par “Rumbas ūdensspēka izmantošanu.
Pētīts un iztirzāts jautājums par lauku elektrības patērētāju organizācijas veidu.
Izstrādāts pārskata paraugs par centrāļu darbību.
Izstrādāts valsts sadalījuma koncesijas rajonos projekts.
Izstrādāts ieprojektēto koncesijas rajonu apgādes ar elektrību projekts.
Sastādīti koncesijas noteikumi.
B. Tekošais darbs aptver atsauksmes par tarifiem, uzņēmumu ieskaitīšanu sabiedrisko vai privāto vajadzību elektrības uzņēmumos, līniju un centrāļu būves un pēdējo paplašināšanas lietas, pilsētu un lauku rajonu apgādes ar elektrību lietas, centrāļu apskates u.t.t.
1. Par tarifiem dotas atsauksmes 25 elektrības uzņēmumiem – tiem piekrītot vai dodot norādījumus par vēlamiem grozījumiem, kas ienesami nekavējoši vai tuvākā nākotnē.
Padome izskatījusi 20 elektrības uzņēmumu sabiedrisko un 13 uzņēmumu privāto vajadzību elektrības uzņēmumos.
Līniju būvju lietās padome caurskatījusi 12 iesniegumus; no tiem svarīgākie Aiviekste – Gulbene un Daugavpils – Rēzekne.
Attiecībā uz centrāļu paplašināšanu caurskatītas 8 lietas: A/S “Brasla”, Liepājas un Jelgavas pilsētu centrāles. Jelgavas centrāles paplašināšanas lietā izstrādāts īpaša atzinums.
Jaunu centrāļu ierīkošanas lietā dotas atsauksmes uz 6 iesniegumiem.
Apskatītas un dotas atsauksmes uz 15 iesniegumiem pilsētu un rajonu apgādes ar elektrību lietās; no tām svarīgākās: attiecībā uz Ludzas, Bauskas, Kuldīgas, Rēzeknes, Madonas un Gulbenes pilsētām.
Nolūkā iepazīties ar centrālēm, to darba spēju un iekārtu un centrāļu darbības rajoniem sakarā ar paredzētām koncesijām, izdarīti 3 apskates izbraucieni:
Ziemeļ-Vidzemes rajonā - Ieriķu dzirnavas, Valmieras, Valkas un Ullilas centrāli Igaunijā, kas strādā ar kūdru.
Augš-Kurzemes rajonā – Kandavas, Jaunpagasta dzirnavu, Talsu un Valdemārpils centrāles.
A/S “Aiviekste” un Biranu dzirnavu centrāles.
Pašlaik padome nodarbināta ar sastādīto koncesiju noteikumu caurskatīšanu, paraugu tarifu lauku rajoniem un būvju un iekārtas atjaunošanas likumu paraugu izstrādāšanu.

Īss pārskats par ELEKTRĪBAS PADOMES darbību no IV. 1934. g. līdz IX. 1935. g.

Janvārī 1934.g. Latvijas Republikas Satversmes 81.p. kārtībā izdotos noteikumos par elektriskās enerģijas apgādi paredzētās elektrības padomes uzdevumus nosaka šo noteikumu 10. un 11. punkts:
10. Elektrības padome ir speciāls orgāns, kas uzrauga elektrības saimniecības izveidošanu valstī, dod savus atzinumus ar elektrības saimniecību saistītos jautājumos un ceļ ierosinājumus un priekšlikumus, kas izriet no šo noteikumu gara.
11. Elektrības padome pieņem par pamatu savai darbībai īpašu elektriskās enerģijas saimniecības izveidošanas plānu un dibina uz tā savus spriedumus, piegriežot sevišķu vērību tam, lai elektriskās enerģijas ražošanas, pārveidošanas, pārvaldīšanas un izdalīšanas uzņēmumu un ietaišu organizācija, izbūve un darbība notiktu tikai tādā veidā, kas veicina elektriskās enerģijas saimniecības racionālu un plānveidīgu attīstību un kas ievēro un sargā sabiedrības un valsts intereses elektriskās enerģijas jautājumos.”
Saskaņā ar 11.p. minēto plānu, kuru savā laikā izstrādājusi Pasaules enerģijas konferences Latvijas komiteja un kurā padome ienesusi nelielus grozījumus, elektrības ražošanai izmantojami vietējās dabas spēki – pirmām kārtām ūdens spēki un bez tam kūdra, cik to atļāva patreizējais kūdras pielietošanas tehniskais stāvoklis. Enerģijas palētināšanai ražošana koncentrējama nedaudzās lielās centrālēs, no kurām viena (vēlākā laikā vairākas) paredzētas kā intensīvi izmantojama hidrocentrāle uz Daugavas un 4 kā termiskas palīga centrāles Rīgā, Liepājā, Daugavpilī un Ziemeļu Vidzemē; pēdējo uzdevums – izpalīdzēt hidrocentrālēm slodzes galotņu un ūdens iztrūkuma laikos. Tagad jau pastāvošās hidrocentrāles darbība turpināma, ja tās nevarētu izmantot citu rūpniecības uzņēmumu vajadzībām; turpretīm pastāvošās termiskās centrāles pakāpeniski likvidējamas, izņemot dažas racionālāki nostādītās, kurām būtu nozīme kā vietējā rajona rezerves centrālēm.
Sadarbības un izpalīdzēšanas nolūkos centrāles savā starpā saistās ar 60.000 resp. 120.000voltu tālvadu līnijām; pēdējās tajā pašā laikā pievadītu arī enerģiju pilsētām un lauku rajoniem.
Izejot no šāda centrāļu un līniju izveidošanas un sadarbības plāna (“elektrifikācijas šēmas”), visa valsts sadalīta elektrības apgādes rajonos (skaitā 12) ar attiecīgām transformatoru apakšstacijām, kur lielcentrāļu pievadīto strāvu transformē no 60.000 resp. 120.000 voltiem uz vietējo spriegumu – 20.000v. Šiem rajoniem pieskaņojami arī noteiktumos par elektriskās enerģijas apgādi paredzēto koncesiju apgabali.
Ar elektrības saimniecību saistīto jautājumu skaidrošanai un kārtošanai padome laikā no 1934.g. aprīļa līdz šī gada 25.augustam ir noturējusi 49 sēdes; bez tam komisija ir sapulcējusies 32 reizes.
Padomes sēdēs ir izlemtas:
15 lietas par centrāļu būvēm un paplašināšanām;
13 lietas par augstsprieguma līniju būvēm;
64 lietas par elektrības uzņēmumu ieskaitīšanu sabiedrisko vai privāto vajadzību uzņēmumos;
52 tarifu lietas;
2 lietas par rajonu apgādēm ar elektrību (Daugavpils-Rēzeknes un Jēkabpils-Gulbenes), izdarot attiecīgas kalkulācijas un noturot apspriedes ar ieinteresētām iestādēm.
Tālāk padome izstrādājusi paraugu tarifus pilsētām, pārskata paraugus par centrāļu darbību, valsts sadalījuma koncesiju rajonos enerģijas izdalīšanai ar 20.000 v. Tīkliem un koncesiju noteikumu principus, apspriedusi un pētījusi Jelgavas-Bauskas, Kandavas-Talsu, Cēsu-Valmieras un Ludzas rajonu apgādi ar elektrību, devusi atsauksmi “Rumbas” izbūves lietā, kā arī vairākus atzinumus līgumu lietās starp pilsētām un uzņēmējiem.
Pagājušā un tekošā vasarā padome apskatījusi lielāko daļu valstī darbojošos centrāļu, iepazīstoties ar to darbspēju un tehnisko stāvokli.
Pašlaik no elektrības saimniecības organizācijas darbiem apstrādāšanā atrodas: koncesiju noteikumu sastādīšana uz pieņemto principu pamata, ieprojektēto koncesiju rajonu apgāde ar elektrību projekts, pieskaņojoties pieņemtam plānam, paraugu tarifi lauku rajoniem un būvju un iekārtas atjaunošanas likmju paraugi.
Pārskatu parakstījuši:
priekšsēdētājs Prof. M. Bīmanis,
sekretārs inž. O. Leimans.

Izraksts no 1937. gada 17. aprīļa Likumu un Ministru kabineta noteikumu krājuma 9. burtnīcas

58) Noteikumi par Pasaules enerģijas konferences Latvijas komiteju. (V. V. 77. n., 8.apr.)
    1. Pasaules enerģijas konferences Latvijas komiteja pastāv pie Finansu ministrijas. Minētā komiteja ir loceklis Pasaules enerģijas konferencē (World Power Conference).
    1. Komitejas uzdevums ir pētīt, kādā veidā Latvijā un starptautiskā mērogā lietderīgi izmantot siltuma un spēka avotus. Minētā nolūkā komiteja pēta spēka avotus Latvijā, sadarbībā ar Konferenci un citu valstu komitejām apmainās ar savstarpēju informāciju, kā arī ierosina Finansu ministriju sasaukt minēto jautājumu apspriešanai lietpratēju sanāksmes.
    1. Komiteja sastāv no 16 locekļiem, kurus izrauga finansu ministrs no šādām iestādēm un organizācijām: 4 pārstāvjus no Finansu ministrijas, 1 pārstāvi no Kara ministrijas, 1 pārstāvi no Satiksmes ministrijas, 1 pārstāvi no Zemkopības ministrijas, 5 pārstāvjus no Latvijas Universitātes, 1 pārstāvi no Latvijas inženieru biedrības, 1 pārstāvi no Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras, 1 pārstāvi no Latvijas lauksaimniecības kameras un 1 pārstāvi no Latvijas pilsētu savienības.
    1. Komitejas priekšsēdētāju ieceļ finansu ministrs no komitejas locekļu vidus. Priekšsēdētāja biedri un sekretāru ievēlē komiteja no sava vidus.
    1. Komitejai ir tiesības pieaicināt sēdes lietpratējus, kā arī konkrētos jautājumos ieinteresētās personas.
    1. Komitejas locekļi par darbu komitejā atlīdzību nesaņem.
    1. Ar komitejas darbību saistītos izdevumus sedz no summām, kas atvēlētas minētam nolūkam valsts budžetā. Komitejas darbvedība atrodas pie Finansu ministrijas Tirdzniecības un rūpniecības departamenta.
    1. Instrukciju pie šiem noteikumiem izdod finansu ministrs.
Ar šo atcelti 1934.gada 1.marta noteikumi par Pasaules enerģijas konferences Latvijas komiteju (Lik. Kr. 1934.g. 57)
Rīga, 1937.g. 2.aprīlī.
Ministru prezidents K. Ulmanis.
Finansu ministrs L. Ēķis.
Plašāk par PEP LNK vēsturi lasiet publikācijās žurnālā "Enerģija" Nr. 1 - Nr. 5