2026. gadā aprit 125 gadi, kopš iedarbināta Smiltenes HES – pirmā derivācijas tipa hidroelektrostacija Latvijā, kas ūdens enerģiju izmanto elektrības ražošanai un elektrību tālāk piegādā arī klientiem. To 1901. gadā uzceļ Smiltenes muižas īpašnieks grāfs Pauls Līvens uz Abula upes, un šo gadu uzskatām par hidroenerģētikas dzimšanas gadu Latvijā.
Cilvēks jau gadu simteņiem pratis izmantot ūdensspēku. Ar 1266. gadu datētos rakstos lasāms, ka uz Dūņupes, kas savienoja Ķīšezeru ar Daugavu, darbojās Daugavgrīvas klostera ūdensdzirnavas un tajās – ar ūdeni darbināma malšanas ietaise. Lai arī pirmoreiz elektrība, izmantojot ūdensspēku, Latvijas teritorijā ražota 1876. gadā Billes voiloka fabrikā (voiloks ir neausts tekstilmateriāls, ko ražo no dabīgām vai sintētiskām šķiedrām, izmantojot velšanas vai presēšanas metodi) pie Amatas, tomēr strāva izlietota galvenokārt fabrikas telpu apgaismošanai.
Pirmā hidroelektrostacija elektrības ražošanai un piegādei klientiem uzcelta uz Abula upes 1901. gadā pēc Smiltenes muižas īpašnieka grāfa Paula Līvena (1875–1963) ierosmes.
1913. gadā celtā Smiltenes hidroelektrostacija uz Abula upes. 20. gadsimta 30. gadi.
Foto no Elektrum Enerģētikas muzeja krājuma
Smiltenes muižu grāfa Līvena māte uzdāvina savam dēlam 18. dzimšanas dienā. Tur vēlāk ar lielu aizrautību Līvens ķeras pie studijās iegūto zināšanu realizēšanas dzīvē.
Pēterburgas Satiksmes ceļu institūtu Pauls Līvens pabeidz 1899. gadā ar ceļu būves inženiera 1. šķiras diplomu. Būdams progresīvi domājošs, viņš savā muižā izvērš saimniecisko darbību – vispirms ierīko foreļu audzētavu, pēc tam ķeras pie elektrostacijas izbūves. Viņa darbības vērienam tuvākā apkārtnē nav līdzīgu – par Līvena personīgajiem līdzekļiem un ar viņa tiešu līdzdalību Smiltenē tiek uzbūvēta arī slimnīca, patversme, kokzāģētava. 1911. gadā tiek būvēta šaursliežu dzelzceļa līnija Smiltene – Valmiera, ko vēlāk pagarina līdz Ainažiem. Tās projekta autors, līdzfinansētājs, darbu vadītājs un galvenais inženieris arī ir Pauls Līvens.
Tā kā Abula upei Smiltenes muižas robežās ir ievērojams kritums, Līvens nolemj to izmantot elektrības ražošanai. Gar upes kreiso krastu, iegūstot ap 12 metru augstu kritumu, tiek izbūvēts "koka kanāls" – vaļējs grāvis un koka tekne, pa kuru ūdens no Tepera ezera tiek novadīts uz 850 metru attālo ēku Vidusezera krastā, tur uzstādītajā turbīnā (to dēvēja par "ūdens ratu"). Turbīnai pievienots līdzstrāvas ģenerators ar 30 kW jaudu un akumulatoru ietaise. Iekārta tiek darbināta dienā, vienlaikus uzpildot akumulatorus, kuri nodrošina gaismu muižas ēkām arī nakts stundās.
1901. gada 7. novembrī laikrakstā "Mājas Viesis" lasāms:
"Smiltenes miestiņš jau no ārpuses pušķojas ar jauko elektrisko apgaismošanu, bet kņazs Līvens, kas to ierīko un uztur, apsolījis arī māju īpašniekiem miestiņā par vislētāko maksu dot elektrisko spēku. Tas nu gan šogad vēl netiks izvests, jo kņazs papriekšu gribot pārliecināties, cik liels būs ūdens spēks elektrisko mašīnu dzīšanai un gadījumā, ja tas izrādītos par mazu visas Smiltenes apgaismošanai, viņš nodomājis caur kādas upes pievienošanu ūdens spēku pavairot."
Elektroenerģija tiek izmantota gan muižas, gan Smiltenes pilsētiņas vajadzībām – gan mājokļiem, gan par brīvu arī ielu apgaismei. Pieprasījumam pēc elektrības pieaugot, elektrostacija nedod gaidītos rezultātus. Tās jauda kļuvusi par mazu, arī koka tekne un aizsprosts sāk bojāties un Līvens ķeras pie modernizācijas.
Pilnveidojot un pārbūvējot inženiertehniskās iekārtas, 1913. gada pavasarī sāk un rudenī pabeidz Smiltenes jaunās hidroelektrostacijas būvi pirms Abula upes ieteces Vidusezerā.
Smiltenes HES aizsprosta zemes dambja paaugstināšana. Ap 1913. gadu.
Foto no Elektrum Enerģētikas muzeja krājuma
Smiltenes HES aizsprosta zemes dambja paaugstināšana. Ap 1913. gadu.
Foto no Elektrum Enerģētikas muzeja krājuma
Ir izrakts jauns 420 m garš derivācijas kanāls pa Abula upes labo krastu, vienlaikus tiek paaugstināts Tepera ezera dambis, iegūstot maksimālo ūdens līmeņu starpību 16 metru. HES iekārtā tiek uzstādīta Šveices firmā "Ferdinand Meyer & Co" izgatavota 80 kW jaudas Frensisa tipa ūdens turbīna, ūdens pievadīšanu nodrošina pa 75 cm resnu tērauda cauruli, kas izgatavota pēc modernas tehnoloģijas – kniedējot lokšņu dzelzi. Elektrību ražo 50 kW līdzstrāvas ģenerators. Jaunā hidroelektrostacija ir kļuvusi par tā laika modernāko ražotni Baltijā.
Smiltenes HES derivācijas kanāla būvdarbi. Ap 1913. gadu.
Foto no Elektrum Enerģētikas muzeja krājuma
Derivācijas kanāls ap 1913. gadu.
Foto no Elektrum Enerģētikas muzeja krājuma
Elektrostacija parasti tiek darbināta līdz pusnaktij, bet, ja kādam turīgam smiltenietim bijusi jubilejas svinēšana vai cits svarīgs pasākums, par speciālu samaksu darbina arī ilgāk. Uzbūvēto elektrolīniju kopgarums tobrīd sasniedz 5 – 6 km.
Smiltenes HES piedzīvojusi arī dramatiskus brīžus. Sniegiem bagāta un barga ir 1921. – 1922. gada ziema. Strauja pavasara iestāšanās un atkusnis veicina ūdens līmeņa celšanos ezerā par 25 cm stundā, kā rezultātā paveras draudīga aina: ūdens plašā joslā gāžas pāri kanāla malai, dambī radies pārrāvums, bet Līvena muižas strādnieku pretošanās draudošai straumei ar dēļu un velēnu aizsargjoslu būvēšanu nedod rezultātus.
Ilggadējā elektrostacijas dežuranta Pētera Ustupa (1911– 1996) bērnības atmiņu stāsts, kas saglabājies līdz mūsdienām, vēsta: "Sāka satumst. Piepeši klusumu pārskan satrauktas balsis – palīgā! Dambja vienā galā radies izrāvums – skalojums un straume drāžas pāri valnim. Vēl pēdējiem spēkiem strādnieki un tehniķi mēģina izrāvumu aizsprostot, metot tajā dēļus un kārtis, bet velti – straume guvusi virsroku. Pilsētā ieskanas ugunsdzēsēju taures, kas vēsta par lielo nelaimi. Dambis vairs nav glābjams un skan inženiera pavēle darba vīriem glābties no draudošajām briesmām. Atliek vairs tikai noskatīties dabas spēku trakošanā. Milzīgais ūdens krājums nu brīvi gāžas lejup, saceldams velnišķu troksni. Un Tepera ezera vairs nav."
Pēc plūdiem Paula Līvena vadībā nodibina Smiltenes rūpniecības akciju sabiedrību, kas veic palu postījumu likvidāciju, jo Līvens atsakās viens pats ieguldīt naudu, sakarā ar to, ka viņa īpašumu Latvijas valdība bija nacionalizējusi.
20. gadsimta 30. gados tiek veikta hidroelektrostacijas un elektrotīklu modernizācija. 1928. gadā līdzstrāvas ģeneratoru nomaina ar jaunu – "Siemens–Schuckert" 68 kW maiņstrāvas ģeneratoru. Elektrotīkla kopgarums sasniedzis 17 km, klientu skaits pieaudzis līdz 300.
Inženieri aplūko ūdens ieplūdes vietu uz Smiltenes HES. 1942. gads.
Foto: Romāns Zēbergs. Foto no Elektrum Enerģētikas muzeja krājuma
Smiltenes HES. Zemes – mūra dambis Tepera ezera ūdens līmeņa paaugstināšanai. 1942. gads.
Foto: Romāns Zēbergs. Foto no Elektrum Enerģētikas muzeja krājuma
Smiltenes HES turpina darboties līdz 1961.gadam, kad to ekonomisku apsvērumu dēļ slēdz (vēlāk ēku pārbūvē par dzīvojamo namu). Mūsdienās Smiltenes pilsētas parkā redzama jaunuzbūvēta privātā elektrostacija, kas celta 1999. gadā un savā veidā atgādina par Līvena ieguldījumu un Smiltenē radīto elektrisko gaismu.
Citus izzinošus un interesantus stāstus un faktus par enerģētikas vēsturi aicinām uzzināt Elektrum Enerģētikas muzeja digitālajā ekspozīcijā energetikasmuzejs.lv!