Pirmo divu AS “Latvenergo” iegādāto un Ceļu satiksmes drošības direkcijā reģistrēto elektroauto Latvijā – Fiat Fiorino Elettrico – prezentācija Rīgā, Doma laukumā. 2011. gads
Foto no AS "Latvenergo" fotoarhīva
Pirms 15 gadiem – 2011. gada 15. jūnijā – AS "Latvenergo" Doma laukumā sabiedrībai prezentēja Latvijā pirmos divus iegādātos elektroauto, kas bija piemēroti koplietošanas ceļu satiksmei, popularizējot tos kā videi draudzīgu un zaļu pārvietošanās līdzekli un kļūstot par pirmo uzņēmumu Latvijā, kas uzsācis elektroauto izmantošanu ikdienas darbā, kā arī ierīkojis pirmās četras elektriskā transporta uzlādes stacijas. Tas bija nozīmīgs pagrieziens ne tikai Latvenergo koncerna, bet visas Latvijas transporta sistēmas vēsturē.
2014. gadā Elektrum Energoefektivitātes centrs (tagad – Elektrum Enerģijas centrs) uzsāka organizēt ikgadējus seminārus par elektroautomašīnām, un 2015. gadā pie Energoefektivitātes centra ēkas Jūrmalā tika atvērta viena no pirmajām lieljaudas (tā laika izpratnē) uzlādes stacijām ar jaudu 50 kW. Pirmās trīs publiski pieejamās elektroauto uzlādes stacijas ar tirdzniecības zīmolu Elektrum tika uzbūvētas 2019. gadā – divas Rīgā (Pulkveža Brieža ielā 12 un Uzvaras bulvārī 7) un viena Jūrmalā (Jomas ielā 4). Tas atkal bija sava veida eksperiments un tests, jo šādu projektu kā komersants uzņēmums uzsāka pirmais Latvijā. Kopš 2020. gada kļuva skaidrs, ka uzlāde jāpārvērš plašākā komerctīklā, tostarp arī kaimiņzemēs, un tagad "Elektrum Drive" elektroauto uzlādes tīklā jau ir vairāk nekā 1300 uzlādes pieslēgvietu visā Baltijā.
Varētu šķist, ka elektroauto ir moderna 21. gadsimta inovācija, taču patiesībā elektroauto ir senāki par automašīnām ar iekšdedzes dzinēju. Elektroauto vēsture ir piedzīvojusi neticamus kāpumus, gandrīz pilnīgu aizmirstību un grandiozu atdzimšanu.
Pirmie eksperimenti
Priekšnosacījumi elektrotransporta attīstībai radās jau 19. gadsimta pirmajā pusē līdz ar akumulatora un elektromotora ienākšanu ikdienā. Pirmie mēģinājumi izmantot elektroenerģiju transportlīdzekļu piedziņai sākās 19. gadsimta 30. gados. Skotu izgudrotājs Roberts Andersons radīja pirmo motorizēto pajūgu, kas pārvietojās bez zirgiem. Tas bija revolucionāri, taču ne pārāk praktiski – tolaik baterijas vēl nebija uzlādējamas, tāpēc pajūgs spēja nobraukt tikai nelielu attālumu. Tomēr šis izgudrojums ielika pamatu turpmākai elektrisko transportlīdzekļu tehnoloģiju attīstībai.
Nākamajās desmitgadēs daudzi izgudrotāji un inženieri visā pasaulē aktīvi eksperimentēja ar elektrisko piedziņu, panākot ievērojamus uzlabojumus. ASV izgudrotājs Tomass Devenports radīja pirmo jaudīgo līdzstrāvas elektromotoru un 1841. gadā uzbūvēja maza mēroga elektroauto modeli, kas darbojās ar baterijām. Taču tie vēl bija tikai eksperimenti, kas plašāku atsaucību neguva.
Veiksmīga debija un "ziedu" laiki
Pagrieziens notika 1881. gadā, kad Viljams Morisons ASV uzbūvēja pirmo komerciāli veiksmīgo elektrisko transportlīdzekli, iedvesmojot arī citus novatorus. 1888. gadā vācu uzņēmējs Andreass Flokens savā mašīnbūves fabrikā uzbūvēja vairākus elektroauto modeļus, aprīkojot tos pat ar elektriskajiem lukturiem. Vizuāli šie braucamrīki gan joprojām atgādināja karietes, kurām zirgu vietā bija piemontēts elektromotors un smagi akumulatori.
Pirmā patiesi veiksmīgā elektroauto debija pilsētas satiksmē notika 1890. gadā ASV: sešu pasažieru elektrificētā kariete spēja attīstīt aptuveni 22 km/h lielu ātrumu. Nākamo gadu laikā elektriskie spēkrati uz ceļiem parādījās arvien lielākā skaitā, un 1899. gadā ar elektroauto pat tika pārspēta maģiskā 100 km/h ātruma barjera.
Laika posms no 1900. līdz 1912. gadam uzskatāms par elektroauto ziedu laikiem. ASV, kas bija pasaules lielākais tirgus, elektroauto aizņēma trešdaļu no visiem pārdotajiem automobiļiem, un Ņujorkas ielās vien kursēja vairāk nekā 60 elektrisko taksometru.
Kāpēc cilvēki izvēlējās elektroauto? Tie darbojās klusi, bez dūmiem un nepatīkamām smakām, ar ko izcēlās tā laika tvaika vai benzīna dzinēji. Elektroauto bija viegli iedarbināmi un vadāmi. Īpaši iecienīti tie bija pilsētās un lieliski piemēroti īsiem braucieniem. Tomēr ārpus pilsētām sliktā ceļu infrastruktūra ierobežoja tālākus braucienus.
Lai gan tādi diženi prāti kā Tomass Edisons neatlaidīgi strādāja pie efektīvāku akumulatoru izveides un slavenais Ferdinands Porše jau 19. gadsimta izskaņā radīja pasaulē pirmo hibrīdauto (ar benzīna dzinēju un akumulatoru), ar to izrādījās par maz.
Līdztekus piedzīvotais naftas industrijas uzplaukums un Henrija Forda ieviestā konveijera ražošana padarīja iekšdedzes dzinēju auto daudz lētākus un pieejamākus.
Pusgadsimts aizmirstībā
Elektroauto labas veiktspējas trūkums garākās distancēs, uzlādei nepieciešamais ilgais laiks nespēja konkurēt ar benzīna auto sniegumu. Nepilnās divās desmitgadēs elektriskie transportlīdzekļi tika izstumti no tirgus, un 20. gadsimta 30. gados tie praktiski pazuda no ielām, iegrimstot aizmirstībā. Interese par elektroauto atdzima tikai 20. gadsimta otrajā pusē, ko īpaši veicināja 70. gadu globālā naftas krīze. Benzīna cenas strauji pieauga, liekot pasaulei meklēt alternatīvus enerģijas avotus. Arī Latvijā šajā laikā mikroautobusu rūpnīcā RAF Jelgavā tika izstrādāti eksperimentāli elektromobiļu modeļi. Jelgavā izgatavotie elektroauto vizināja un apkalpoja olimpisko spēļu dalībniekus Maskavā 1980. gadā.
90. gados vairāki globālie autoražotāji mēģināja atgriezt elektroauto apritē, taču tehnoloģisko nepilnību un augsto izmaksu dēļ patērētāju atzinību gūt neizdevās – bateriju tehnoloģijas joprojām nebija pietiekami attīstītas.
Atdzimšana un jaudīgs izrāviens
Atdzimšanu elektroauto piedzīvo 21. gadsimtā. To sekmē straujais akumulatoru tehnoloģiju progress, globālie klimata mērķi un valsts atbalsta programmas. 2000. gadu sākumā uzņēmuma Tesla radītais sportiskais Roadster pierādīja, ka elektroauto var būt ātrs, vizuāli pievilcīgs, turklāt ar vienu uzlādi spējīgs nobraukt vairāk nekā 320 kilometrus.
Savukārt 2010. gadā pasaule ieraudzīja Nissan Leaf – pirmo moderno, pilnībā elektrisko auto, kas bija finansiāli pieejams arī plašākam pircēju lokam, savukārt Latvijā pirmais Nissan Leaf tika reģistrēts (pārdots īpašniekam) 2013. gadā.
Latviešu autosportista, auto inženiera un uzņēmēja Andra Dambja vadītajā “Drive eO” projektā Latvijā tika izstrādāta elektrisko sacīkšu automobiļu sērija, kas 2012.–2016. gadā piedalījās starptautiskās sacīkstēs. 2012. gadā tika radīts OSCar eO hibrīdelektriskais rallijreida auto – tas kļuva par pirmo elektrificēto transportlīdzekli, kas finišēja Dakaras rallijā (Mar del Plata–Lima ~8400 km), savukārt 2013. gadā tika izstrādāts eO PP03 – pilnpiedziņas viena megavata klases sacīkšu auto ar ~1020 kW jaudu, 50 kWh bateriju un ~260 km/h maksimālo ātrumu. Īstu elektromobiļu spēku pasaule pirmo reizi tā pa īstam novērtēja leģendārajās Paikspīkas autosacīkstēs (Pikes Peak International Hill Climb) 2015. gadā, kad Andra Dambja elektriskais automobilis Drive eO ar jaunzēlandiešu pilotu Rīsu Millenu (Rhys Millen) pie stūres finišēja pēc deviņām minūtēm un 7,222 sekundēm, kļūstot par pirmo elektromobili, kas šajās sacīkstēs uzvarējis absolūtajā ieskaitē.
Latvenergo koncerns – celmlauzis elektroauto jomā Latvijā
Tikai gadu pēc Nissan Leaf debijas pasaules tirgū, “Latvenergo” kā zaļās enerģijas ražotājs spēra vēsturisku soli Latvijas elektrotransporta attīstībā, 2011. gada 2. jūnijā VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" reģistrējot pirmos divus elektroauto Fiat Fiorino Elettrico un uzsākot to aktīvu izmantošanu darba vajadzībām. Abas reģistrētās elektromašīnas nebija rūpnieciski ražotas, tā sakot, nobraukušas no konveijera, bet speciāli pārbūvētas un pielāgotas elektromašīnas aprīkojumam. Uz itāļu autobūves koncerna "Fiat" ražojuma bāzes modeli Fiorino Elettrico bija izveidojis uzņēmums "Micro-Vett", ar pilnu uzlādi šīs mašīnas varēja nobraukt 100 kilometrus un arī sasniegt ātrumu 100 km/h, uzlāde prasīja aptuveni 8 stundas. Jāatzīmē, ka konstruktīvi šīm automašīnām bija iebūvēts salona sildītājs, kas darbojās ar benzīnu, tas deva priekšrocību nobraukumam ziemā – faktiski tas bija pielīdzināms vasaras sniegumam.
Līdz ar šo divu elektroauto iegādi tika uzsākta arī uzlādes infrastruktūras izbūve, nopietna elektroauto izpēte un testēšana reālos apstākļos, aktīvi daloties pieredzē un secinājumos ar sabiedrību.
Pateicoties straujai tehnoloģiju un uzlādes tīklu attīstībai, elektroauto skaits Latvijā jau mērāms tūkstošos. Tie ir ieņēmuši stabilu vietu gan privātpersonu, gan arī uzņēmumu autoparkos.
Latvija no valsts, kurā elektroauto vēl pirms desmitgades uzskatīja par nepraktisku, ir tapusi par zemi ar lieliski attīstītu uzlādes infrastruktūru. Elektroauto kļuvuši par pilntiesīgu, ekonomiski pamatotu un ikdienišķu mūsu satiksmes daļu, apliecinot, ka nākotne pieder ar zaļo enerģiju darbinātam elektrotransportam.
Starp citu, abas mašīnas joprojām ir darba kārtībā, braucamas. Kamēr jaunās paaudzes elektroauto iekaro ceļus, viens no “Latvenergo” pirmajiem vēsturiskajiem elektroauto – Fiat Fiorino Elettrico – savas aktīvās gaitas ceļu satiksmē gan ir noslēdzis, kļūstot par Latvijas elektroauto vēstures vēstnesi un spilgtu apliecinājumu “Latvenergo” tālredzībai, uzņēmuma darbībā attīstīt elektrotransporta izmantošanu. Šobrīd tas apskatāms Elektrum Enerģētikas muzejā Ķegumā, tā teikt – ir goda vietā. Otra gan pavisam nesen pārdota, un tā savu darba mūžu turpina.
Pēc 2014. gada elektroauto attīstība Eiropā un globāli sāka strauji paātrināties, galvenokārt Eiropas Savienības emisiju regulējumu, CO₂ mērķu un subsīdiju politikas ietekmē, kas pakāpeniski piespieda auto industriju samazināt rūpnīcās saražoto modeļu kopējo CO2 parametru bilanci, tostarp elektrificējot modeļu klāstu. No dažiem pieejamiem modeļiem 2010. gadu sākumā tirgus pārgāja uz plašu piedāvājumu – 2020. gadu vidū Eiropā jau kļuva pieejami simtiem elektroauto modeļu dažādās klasēs, sākot no pilsētas auto līdz komerctransportam.
Vienlaikus attīstījās arī infrastruktūra: Eiropā publisko uzlādes punktu skaits no dažiem desmitiem tūkstošu 2010. gadu sākumā pieauga līdz vairāk kā miljonam 2026. gadā, un tas turpina strauji paplašināties.
Šie faktori kopumā izraisīja strauju industrijas ekspansiju – no nišas tehnoloģijas elektroauto kļuva par vienu no centrālajiem Eiropas transporta politikas virzieniem. Patlaban elektroauto jau ir plaši pieejami lielākajā daļā tirgus segmentu un atbilstošā infrastruktūra ir kļuvusi par būtisku enerģētikas sistēmas daļu, ar turpmākas paplašināšanās perspektīvu un pāreju uz viedās uzlādes un tīkla balansēšanas risinājumiem.
Vēstures loks ir noslēdzies. Tehnoloģija, kas pirms vairāk nekā 100 gadiem zaudēja konkurences cīņā Henrija Forda iekšdedzes dzinējiem, šodien ir kļuvusi par autorūpniecības nākotnes dzinējspēku, zaļās enerģijas veiksmes stāstu, labu piemēru vides saudzēšanai.
Vācu uzņēmējs Andreass Flokens savā uzbūvētajā elektroauto. 1903. gads
Foto no commons.wikimedia.org
Nissan Leaf uzlādes stacijā Elektrum Enerģijas centrā, Jūrmalā. 2019. gads
Foto no AS "Latvenergo" fotoarhīva
Pirmais AS “Latvenergo” iegādātais un Ceļu satiksmes drošības direkcijā reģistrētais elektroauto Fiat Fiorino Elettrico pie Elektrum Enerģētikas muzeja krātuves Ķegumā. 2026. gads
No Elektrum Enerģētikas muzeja fotoarhīva