2025. gadā Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) konkursā kopumā tika vērtēti piecdesmit pieci pieteikumi: 25 – dabaszinātnēs, inženierzinātnēs un tehnoloģijās un medicīnas un veselības zinātnēs, 26 – humanitārajās un sociālajās zinātnēs, 4 – lauksaimniecības zinātnēs. Divpadsmit darbus, kas pārstāv šos zinātņu virzienus, akadēmija nosaukusi par konkursa uzvarētājiem.
Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš:
"Latvijas Zinātņu akadēmijas veiktā Latvijas 2025. gada labāko zinātnisko sasniegumu izvērtējuma rezultāti liecina, ka Latvijas zinātne arvien sekmīgāk iekļaujas ES un visas pasaules zinātnes ekosistēmā, demonstrējot augsta līmeņa pētījumus kā teorētiskajā jeb fundamentālajā zinātnē, tā arī meklējot iespējas izstrādāt gan jaunas tehnoloģijas un materiālus, gan arī veicot pētījumus humanitāro un sociālo zinātņu jomā.
Kopumā ar gandarījumu varam secināt, ka LZA rīkotais konkurss dod iespēju Latvijas sabiedrībai kārtējo reizi pārliecināties par Latvijas zinātnieku lielisko sniegumu”.
LZA laureātu vidū ir arī Rīgas Tehniskās universitātes zinātnieki, kas izstrādājuši un kopā ar inženieriem no elektroražošanas un sadales tīklu uzņēmumiem ieviesuši efektīvus paņēmienus, kā nodrošināt elektroenerģijas ražošanas un piegādes stabilitāti apstākļos, kad veidojas būtiski sistēmas apdraudējumi.
Pētījuma "Inovatīvas metodes un rīki Baltijas energosistēmas stabilai un drošai darbībai" autori ir LZA korespondētājloceklis Antans Sauhats, Dr. sc. ing. Andrejs Utāns, Ph.D. Ivars Zālītis, Dr. sc. ing. Aleksandrs Dolgicers, Dr. sc. ing. Jevgeņijs Kozadajevs, Ph.D. Zane Broka, Ph.D. Kārlis Baltputnis, Dr. sc. ing. Romāns Petričenko, Dr. sc. ing. Gatis Junghāns, Ph.D. Dmitrijs Guzs, Dr. sc. ing. Diāna Žalostība, Mg. sc. ing. Gunārs Cingels.
RTU Industriālās elektronikas, elektrotehnikas un enerģētikas institūta zinātnieki izstrādājuši jaunus, praksē izmantojamus risinājumus, kas var palīdzēt uzturēt stabilu elektroapgādi pēc Baltijas atslēgšanās no Krievijas elektrotīkla. Radīts automātiskās vadības risinājums, kas laikus pamana traucējumus tīklā un palīdz tos novērst, lai mazinātu elektrības pārrāvumu risku. Izstrādāta arī lieljaudas bateriju vadības metode, kas jau ieviesta praksē un ļauj ilgstoši uzturēt nepieciešamās frekvences rezerves. Šie risinājumi ir būtiski arī tāpēc, ka dod iespēju Latvijai droši iekļaut energoapgādē arvien lielāku vēja un saules enerģijas apjomu. Tādējādi tas ir nozīmīgs Latvijas zinātnes ieguldījums valsts energoneatkarībā, kas veicina drošu un izmaksefektīvu energoapgādi, sniedzot ieguvumus ikvienam elektroenerģijas lietotājam.