2023. gada ziņojumā par enerģētikas savienības stāvokli Eiropas Komisija izvērtē Eiropas Savienības (ES) reakciju uz pēdējo divu gadu bezprecedenta enerģētisko krīzi, novērtē pašreizējo stāvokli saistībā ar zaļo pārkārtošanos valstu, Eiropas un pasaules līmenī un izklāsta problēmas un iespējas, kas Eiropai varētu rasties, īstenojot vērienīgās klimatiskās un enerģētiskās ieceres 2030. un 2050. gadam.
Enerģētikas komisāre Kadri Simsone: "Šā gada ziņojumā par enerģētikas savienības stāvokli ir uzsvērtas visu eiropiešu pagājušajā gadā paustās saistības un apņēmība kopīgi pārvarēt enerģētikas krīzi. Mūsu rīcība – gan individuāli, gan kolektīvi – palīdzēja novērst Putina pret Ukrainu īstenotā kara vissmagāko ietekmi un enerģijas izmantošanu par ieroci. Ziņojuma konstatējumi liecina, ka plāns REPowerEU sniedz rezultātus: pāreja uz tīru enerģiju, diversifikācija un energoefektivitāte ir atbildes pasākumi, kas palielina mūsu enerģētisko drošību un palīdz sasniegt zaļā kursa mērķrādītājus."
Ziņojums liecina par ES kopīgo un iedarbīgo reakciju uz Krievijas agresiju Ukrainā un tās energoapgādes izmantošanu par ieroci, proti, ES paātrināja pāreju uz tīru enerģiju, dažādoja piegādes un taupīja enerģiju. Plāns REPowerEU un virkne ārkārtas leģislatīvo pasākumu nodrošināja to, ka Eiropa izvairījās no energoapgādes traucējumiem, samazināja spiedienu uz enerģijas tirgiem, cenām un patērētājiem un īstenoja ES energosistēmas strukturālo reformu. To panāca, balstoties uz Eiropas zaļā kursa tiesību aktiem, plašāk izvēršot atjaunīgo enerģiju un uzlabojot energoefektivitāti. ES ir uz pareizā ceļa, lai sasniegtu plānā REPowerEU nospraustos mērķrādītājus. Tuvojoties 2023.–2024 gada ziemai, ES ir labāk sagatavojusies, lai nodrošinātu savu enerģētisko drošību, pateicoties labi koordinētām gāzes glabātavu piepildīšanas darbībām, diversificētiem enerģijas importa maršrutiem un infrastruktūrai, investīcijām atjaunīgajā enerģijā un energoefektivitātē un kopīgiem centieniem samazināt enerģijas pieprasījumu.

Svarīgākie rādītāji par enerģētikas savienības stāvokli

    • ES siltumnīcefekta gāzu neto emisijas 2022. gadā samazinājās par aptuveni 3 % un sasniedza 32,5 % samazinājumu salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni;
    • ES krasi samazināja atkarību no Krievijas fosilā kurināmā: pakāpeniski pārtrauca ogļu importu; samazināja naftas importu par 90 %; samazināja gāzes importu no 155 mljrd. m³ 2021. gadā līdz aptuveni 80 mljrd. m³ 2022. gadā un līdz aptuveni 40–45 mljrd. m³ 2023. gadā;
    • salīdzinājumā ar iepriekšējiem pieciem gadiem ES par vairāk nekā 18 % samazināja gāzes pieprasījumu un aiztaupīja aptuveni 53 mljrd. m³ gāzes;
    • pirms 2022.–2023. gada ziemas gāzes krātuves bija piepildītas 95 % apjomā no to ietilpības, un arī šodien, tuvojoties ziemai, tās ir pilnas (vairāk nekā 98 %);
    • ES Enerģijas iepirkuma platforma organizēja trīs gāzes kopīga iepirkuma kārtas, kurās tika apzināta vajadzība pēc 44,75 mljrd. m³ gāzes un saņemti piegādes piedāvājumi par 52 mljrd. m³ gāzes;
    • 2022. gadā bija rekordlieli jaunas saules fotoelementu (PV) jaudas rādītāji (+ 41 GW), un tas ir par 60 % vairāk nekā 2021. gadā (+ 26 GW). Jaunu piekrastes un atkrastes vējturbīnu jauda bija par 45 % lielāka nekā 2021. gadā;
    • 2022. gadā 39 % elektroenerģijas saražoja no atjaunīgajiem energoresursiem, un maijā pirmo reizi no saules un vēja enerģijas tika saražots vairāk ES elektroenerģijas nekā no fosilā kurināmā;
    • tika panākta vienošanās par leģislatīviem mērķrādītājiem, proti, līdz 2030. gadam panākt, lai atjaunīgās enerģijas īpatsvars ES būtu vismaz 42,5 % (un vērienīgā iecere – sasniegt 45 %). Tika paaugstināti arī energoefektivitātes mērķrādītāji, lai līdz 2030. gadam enerģijas galapatēriņu samazinātu par 11,7 %.

Nākotnes uzdevumi un iespējas

Ziņojumā uzsvērts: lai arī enerģētiskās krīzes smagākā ietekme jau varētu būt aiz muguras, darāmā vēl ir daudz. ES ir jāturpina nodrošināt mājsaimniecībām cenas un piekļuves ziņā pieejamu un uzticamu enerģiju un jāuzlabo rūpniecības industriālā un ekonomiskā konkurētspēja, atbalstot investīcijas tīrās tehnoloģijās.
Pēc tam, kad gāzes cenas 2022. gada augustā sasniedza maksimumu, proti, 294 EUR/MWh, no 2023. gada janvāra līdz jūnijam tās nokritās līdz vidēji 44 EUR/MWh. Elektroenerģijas cenas 2022. gada augustā sasniedza maksimumu, proti, 474 EUR/MWh, un no 2023. gada janvāra līdz jūnijam samazinājās līdz vidēji 107 EUR/MWh. Komisija turpina pievērst īpašu uzmanību tam, kādas ir enerģijas cenas iedzīvotājiem un rūpniecībai, un ir publicējusi ieteikumu par enerģētisko nabadzību un atbalstījusi svarīgāko enerģētikas nozares ieinteresēto personu kopīgu deklarāciju par patērētāju tiesību aizsardzības uzlabošanu.
Tā kā stingrs ES tiesiskais regulējums pašlaik lielā mērā ir ieviests, dalībvalstīm ir jāīsteno to kopīgās saistības, un nacionālie enerģētikas un klimata plāni (NEKP) ir svarīgs instruments šā procesa plānošanai un uzraudzīšanai. Šā gada ziņojumā ir sniegts pirmais novērtējums par dalībvalstu iesniegtajiem progresa ziņojumiem par to 2019. gada nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem; minētajam novērtējumam ir izšķiroša nozīme, lai izvērtētu to, kāda ir ES situācija klimatisko un enerģētisko ieceru sasniegšanā. Komisija joprojām gaida, kad vairākas dalībvalstis iesniegs atjauninātus NEKP, lai līdz šā gada beigām varētu veikt rūpīgu novērtējumu par to, vai esam uz pareizā ceļa, lai sasniegtu pārskatītos 2030. gada mērķrādītājus, un kādi pasākumi būtu vajadzīgi, lai novērstu iespējamos trūkumus.
Jau tagad varam redzēt, ka mums ir ievērojami jāpaātrina sava rīcība. Atjaunīgās enerģijas īpatsvars enerģijas bruto galapatēriņā 2021. gadā sasniedza 21,8 %. Tā kā kopš 2010. gada vidējais palielinājums gadā ir 0,67 procentpunkti, lai sasniegtu jauno ES 2030. gada mērķrādītāju – 42,5 % –, turpmākajos gados būs vajadzīga daudz straujāka izaugsme. Siltumnīcefekta gāzu emisijas katru gadu turpina pastāvīgi samazināties, taču, lai sasniegtu ES 2030. gada mērķrādītājus, tempam ir jāpieaug un ikgadējie samazinājumi ir gandrīz jātrīskāršo.
Ziņojumā par enerģētikas savienības stāvokli uzsvērts, cik svarīgi ir uzlabot ES konkurētspēju un vadošo lomu rūpniecībā jaunajā globālajā enerģētikas kontekstā un jo īpaši pieņemt tiesību aktu par elektroenerģijas tirgus modeli, neto nulles emisiju industrijas aktu un kritiski svarīgu izejvielu aktu. Šie priekšlikumi papildinās paketes “Gatavi mērķrādītājam 55 %” tiesību aktus un atbalstīs tīras enerģijas avotu, tīklu un stabilu tirgu attīstību visā Eiropā. Nesen ar rūpniecības nozari uzsāktie dialogi par pāreju uz tīru enerģiju būs svarīgs instruments, kas palīdzēs īstenot tiesību aktus un apzināt un novērst traucēkļus, piemēram, šķēršļus investīcijām un prasmju trūkumu. Komisija arī sadarbosies ar dalībvalstīm, lai panāktu to, ka iespējami ātrāk tiek sākta pakāpeniska atteikšanās no fosilā kurināmā subsīdijām, jo fosilais kurināmais joprojām ir būtisks šķērslis pārejai uz tīru enerģiju un kavē ES klimatisko mērķu sasniegšanu.

Vispārīga informācija

Ziņojumam par enerģētikas savienības stāvokli, ko publicē katru gadu, 2023. gadā ir trīs daļas. Pirmajā daļā aprakstīts, kā Eiropas zaļā kursa vērienīgās ieceres klimata un vides jomā ir nodrošinājušas pamatu ES reaģēšanas uz krīzi stratēģijai un izaugsmes un konkurētspējas stratēģijai. Otrajā daļā analizēts pašreizējais stāvoklis enerģētikas savienības īstenošanā visās piecās tās dimensijās, balstoties uz Komisijas novērtējumu par dalībvalstu nacionālo enerģētikas un klimata plānu progresa ziņojumiem. Pēdējā daļā aplūkoti ES energosistēmas un enerģētikas politikas nākotnes uzdevumi.