Šī gada 29. novembrī Valkā, Beverīnas ielā 3, notiks darbseminārs pašvaldību speciālistiem un energopārvaldniekiem. Tā ietvaros uzmanība tiks vērsta uz privātā sektora iesaisti pašvaldību ilgtspējīgas enerģijas un klimata plānu izstrādē un ieviešanā.
Pašvaldību sagatavotie ilgtspējīgas enerģijas un klimata plāni (turpmāk arī SECAP plāni) visbiežāk fokusējas uz tām rīcībām un pasākumiem, kas ir pašvaldību kompetencē. Tā, piemēram, enerģijas patēriņa dati tiek apkopoti par pašvaldībai piederošajām ēkām (skolas, bērnudārzi, administrācijas ēkas u.c.), ielu apgaismojumu, sabiedrisko transportu, pašvaldību kapitālsabiedrību sniegtajiem pakalpojumiem siltumapgādes, ūdensapgādes, kanalizācijas nodrošināšanai un atkritumu apsaimniekošanā u.c. Taču SECAP plāniem jākoncentrējas visu pašvaldības ģeogrāfisko teritoriju, paredzot rīcības, kuru mērķis ir samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un mazinātu/pielāgotos klimata pārmaiņām.
Enerģijas patēriņa dati jāapkopo, ilgtspējības mērķi jāizvirza, iekļaujot pēc iespējas vairāk informāciju arī par privāto sektoru - dzīvojamais sektors, pakalpojumu (terciārais) sektors, rūpniecība, privātais transports, lauksaimniecība (arī zemnieku saimniecības).
Par to, kā veiksmīgāk SECAP plānu sagatavošanas posmā uzrunāt un iekļaut būtiskāko informāciju arī par privāto sektoru, 29. novembrī Valkā stāstīs VPR Vecākā eksperte, zinātņu doktore Laura Dzelzkalēja. Darbseminārā piedalīsies Rīgas Tehniskās Universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta (turpmāk arī VASSI) Vadošā pētniece, profesore Ieva Pakere, kura dalīsies zināšanās par individuālo enerģijas patēriņa datu uzskaites metodēm un analīzi.
Praktiskajā daļā darbsemināra dalībnieki būs aicināti piedalīties VASSI sagatavotajā spēlē par enerģijas kopienām. Tās laikā tiks izmantots digitāls rīks, kas tapis projekta BRIDGE ietvaros. Simulācijas rīks ļauj uzzināt vairāk par dažādu faktoru ietekmi uz dzīvojamās ēkas kopējo enerģijas patēriņu, kā arī labāk izprast, kuri ikdienas paradumi un nākotnes lēmumi var nodrošināt ne tikai lielāku ekonomisko izdevīgumu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas apsaimniekošanā, bet arī veicina klimatatbildīgu rīcību un dzīves kvalitātes paaugstināšanos nākotnē.