Pasaules Enerģijas padome ir nākusi klajā ar 2024. gada aktuālo problēmu monitoringu. Šo pētījumu Pasaules Enerģijas padome veic reizi gadā, aptaujājot nozares profesionāļus, – respondenti pārstāv visu enerğētikas vērtību ķēdi gan privātajā, gan publiskajā sektorā. Aptaujā jau tradicionāli piedalās Pasaules Enerģijas padomes Latvijas Nacionālās komitejas biedri.
Mūsdienu enerğētikā pārmaiņas norisinās ļoti strauji, tāpēc nozares politikas veidotājiem, organizāciju un uzņēmumu vadītājiem ir svarīgi pievērst uzmanību dažādiem signāliem, kas ļauj savlaicīgi identificēt potenciālās un aktuālās problēmas gan enerğētikas pārejas mehānismos, gan energosistēmā kopumā. Sabiedrības labklājību noteiks enerğētiskā drošība un sociāli atbildīga pieeja energoresursu sadalē – šis princips mūsdienu digitālajā laikmetā ir pat vēl svarīgāks nekā agrāk.
Liela mēroga enerğētisko sistēmu pārkārtošana ir daudzdimensionāls, nelineārs process: lai pārmaiņas būtu kvalitatīvas, nepieciešama visu iesaistīto pušu sekmīga sadarbība. Lai sekmētu enerğētikas pārejas izpratni ikvienam procesa dalībniekam, Pasaules Enerğijas padome piedāvā rīkkopu, kas ietver piecus instrumentus:
1. Aktuālo problēmu monitorings un kartes
2. Enerğētikas trilemmas rādītājs
3. Pasaules enerğētikas attīstības scenāriji
4. Dinamisks noturības satvars
5. Inovāciju apskats
Kas nosaka šo rīkkopas instrumentu aktualitāti? Energosistēmas visā pasaulē kļūst arvien komplicētākas, un arvien straujāk mainās veids, kā cilvēki šo sistēmu produktus ražo un patērē. Parādās jaunas funkcijas un pakalpojumi, ko savukārt nodrošina jauni sistēmu dalībnieki, piemēram, „ražojošie patērētāji”. Nozares sektoru robežas arvien vairāk pārklājas. Lai šos komplicētos procesus sekmīgi pārvaldītu, vienlaikus saudzējot planētas klimatu un dabas resursus, nepieciešams apzināt visus sistēmiskos riskus un izstrādāt noturīgu paradigmu attīstībai ilgtermiņā.
Viens no Pasaules Enerğijas padomes izstrādātās rīkkopas instrumentiem ir nozares aktuālo problēmu monitorings (World Energy Issues Monitor). Pasaules Enerğijas padomes eksperti to veic reizi gadā, aptaujājot nozares profesionāļus, – respondenti pārstāv visu enerğētikas vērtību ķēdi gan privātajā, gan publiskajā sektorā. Aptaujā jau tradicionāli piedalās Pasaules Enerģijas padomes Latvijas Nacionālās komitejas biedri.

2024. gada aktuālo problēmu monitorings

Gatavojot 2024. gada ziņojumu, Pasaules Enerģijas padome aptaujāja ap 1800 nozares ekspertu no vairāk nekā 100 pasaules valstīm. Jāatzīmē, ka šī gada monitoringā īpaši izceltas divas ekspertu grupas: 1) programmas „Nākotnes enerģētikas līderi” dalībnieki (enerģētikas nozares profesionāļi vecumā līdz 35 gadiem); un 2) jaunuzņēmumi un inovatori (pārstāvji no uzņēmumiem, kas darbojas ne ilgāk kā desmit gadus un kuru rīcībā ir funkcionējošs prototips ar pārbaudītu mērogotu modeli).
Pasaules Enerģijas padomes ģenerālsekretāre Andžela Vilkinsone publikācijas ievadā norāda: šībrīža energosistēmām ir nepieciešami būtiski pilnveidojumi, lai tādējādi uzlabotu dzīves apstākļus miljardiem cilvēku un vienlaikus saudzētu planētas resursus. Viņa arīdzan uzsver, ka, neskatoties uz vispārējo konsensu virzībā uz mazoglekļa ekonomiku, šis ceļš nebūs viegls, tāpēc izšķiroša nozīme būs spējai sadarboties visos – valstu, kopienu, uzņēmumu – līmeņos. Lai sasniegtu vēlamo rezultātu, vajadzēs spert „simtiem un tūkstošiem mazu soļu, veidot jaunas enerģētikas ekosistēmas”. Uzsverot enerģētikas trilemmas – drošības, ilgtspējas un līdztiesības – principu ievērošanu, Pasaules Enerģijas padomes ģenerālsekretāre īpaši norāda uz nepieciešamību dekarbonizācijas gaitā ievērot sociālo taisnīgumu un arvien plašāku iedzīvotāju un kopienu iesaisti enerģētikas pārejas procesos.

Pieci pīlāri

2024. gada aktuālo problēmu monitorings apstiprina Pasaules Enerģijas padomes atziņu par enerģētikas pārejas pieciem pīlāriem jeb 5D, kas patlaban rosina un sekmē izmaiņas energosistēmās visā pasaulē:
    • dekarbonizācija jeb pāreja uz mazoglekļa tehnoloģijām visos nozares segmentos;
    • diversifikācija jeb energoavotu dažādošana enerģētiskās drošības nodrošinājumam;
    • digitalizācija jeb digitālo tehnoloģiju ieviešana visā enerģētikas vērtību ķēdē, modificējot uzvedības paraugus un tehnoloģiskos procesus gan industriālajā, gan mājsaimniecību sektorā;
    • dienaskārtības maiņa (disruption) jeb apjomīgas izmaiņas enerģijas izmantošanā pieprasījuma pusē;
    • decentralizācija jeb pāreja no centralizēti pārvaldītām uz vairāk decentralizētām energosistēmām, kas bieži lokalizētas tuvāk klientiem un patērētājiem. 

Aptaujas galvenās tēmas

Aplūkotie jautājumi ir iedalīti sešās tematiskās grupās:
1. Ģeopolitika
2. Tautsaimniecība
3. Sociālais diskurss
4. Regulatīvie režīmi
5. Inovatīvās tehnoloģijas
6. Vide un klimata pārmaiņas
Aktuālo problēmu monitorings aktualizē vispirmām kārtām divus jautājumus: 1) kādas ir rīcības prioritātes (kas nozares vadītājus skubina darboties); un 2) kādas ir kritiskās nenoteiktības (kas viņiem neļauj naktī iemigt). Dažādos pasaules reģionos atbildes atšķiras; piemēram, Eiropā viena no galvenajām kritiskajām nenoteiktībām patlaban ir draudi mieram (risk to peace), ko pastiprina gan Krievijas uzsāktais karš Ukrainā, gan nestabilitāte Tuvajos Austrumos. Par ģeopolitiskās situācijas maiņu, jaunu partnerību un sadarbības formātu veidošanos respondentu ieskatā, cita starpā, liecina jaunietekmes valstu savienības BRICS paplašināšanās ar četrām jaunām dalībniecēm (2024. gada 1. janvārī līdztekus Brazīlijai, Krievijai, Indijai, Ķīnai un Dienvidāfrikai par BRICS dalībvalstīm kļuva Irāna, Ēģipte, Etiopija un Apvienotie Arābu Emirāti).
Koronavīrusa pandēmijas (Covid-19) ietekme uz energoresursu patēriņu patlaban gaist, turpretī būtiska un noturīga ietekme uz enerģētikas nozari ir Krievijas sāktajam karam Ukrainā – tas daudzviet rosinājis nopietnas bažas par enerģētisko drošību un vairojis neskaidrību jautājumā par resursu cenām. Daudzas valstis šā kara iespaidā cenšas paaugstināt savu energonoturību, veicinot apgādes diversifikāciju un meklējot jaunus resursu tirdzniecības ceļus. Diemžēl neproporcionāli lielu Krievijas uzsāktā kara iespaidu izjūt pasaules nabadzīgākās valstis.
Tā kā aptauja veikta 2024. gada sākumā jeb tūlīt pēc ANO Klimata pārmaiņu konferences (COP28), kas pagājušā gada nogalē norisinājās Dubaijā (AAE), tad monitoringa dati ir jāaplūko šajā kontekstā:COP28 tika pausta apņēmība steidzami veikt pasākumus siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai šajā desmitgadē un ievērot saistības, ko Parīzes nolīguma dalībnieki uzņēmušies, lai ierobežotu globālo sasilšanu zem 2 °C robežvērtības un, pēc iespējas, nepārsniegtu 1,5 °C. Enerģētikas jomā tas paredz sekmēt taisnīgu pārkārtošanos, nodrošināt ieguldījumus klimatfinansējumā, sekmēt sociāli iekļaujošas un videi draudzīgas politikas iniciatīvas. COP28 noslēguma deklarācijā lasāms, ka valstis „veicinās pāreju no fosilā kurināmā enerģētikas sistēmās taisnīgā, sakārtotā un līdztiesīgā veidā”. Dokumentā iekļauts arī mērķis laikposmā līdz 2030. gadam trīskāršot atjaunīgo energoresursu jaudu un vienlaikus divkāršot energoefektivitātes pasākumu tempu.
Monitoringa dati liecina, ka valstu līmenī pieaug izpratne par politiskajiem lēmumiem un rīcību ceļā uz mazoglekļa tautsaimniecību laikposmā līdz 2050. gadam.
Daudzu pasaules valstu tautsaimniecībā atjaunīgo energoresursu ieviešana kļūst arvien straujāka un līdz ar to pieaug arī vajadzība pēc elektropārvades tīkliem – šā uzdevuma aktualitāti respondenti uzsver gan globālā, gan reģionu mērogā: viņuprāt, digitalizētu, decentralizētu elektrotīklu attīstība ir svarīgs faktors pārejā uz zaļo ekonomiku. Te gan ir nepieciešamas ievērojamas investīcijas, tāpēc svarīgi uzlabot piekļuvi tīklu projektu finansēšanas resursiem. 
Šā gada pētījumā sociālekonomiskie jautājumi ir paplašināti viņpus enerģijas pieejamības un enerģētiskās nabadzības tematikas. Uzsvērta nepieciešamība nozares pārkārtošanā iesaistīt plašākus iedzīvotāju slāņus un arīdzan daudzveidīgākas kopienas. Lai paātrinātu enerģētikas pārejas procesus, izšķiroši svarīgi ir nodrošināt sociālo iekļaušanu un sociālo taisnīgumu visās tā formās – par to liecina pastāvīgi augošā ieinteresēto pušu (stakeholders) ietekme uz lēmumu pieņemšanas gaitu. Dažādu ieinteresēto pušo daudzpusīga sadarbība paver plašas iespējas risināt komplicētus uzdevumus, tai skaitā enerģētikas trilemmas pārvaldību. Sagaidāms, ka sociālais diskurss taps arvien nozīmīgāks un nostiprināsies nozares vadītāju rīcības prioritāšu sarakstā. 
Lai panāktu energosistēmas izmaiņas, ir nepieciešama jauna enerģētikas politika un normatīvie regulējumi. Respondenti atzīmē, ka pastāv neskaidrība politiskajās nostājās un rīcībpolitikā, kas varētu sekmēt atbalstu pieprasījuma puses pilnveidei visos nozares sektoros. Uzsvērts, ka pāreja no relatīvi šauras problēmas izpratnes (pievēršanās galvenokārt energoefektivitātei) uz daudzpusīgu, viedu enerģijas patēriņa pārvaldību ir ļoti komplicēts uzdevums, kura īstenošanai jāizstrādā arīdzan jauni tirgus instrumenti. Pētījums atklāj nozares vadītāju augošu izpratni par nepieciešamību īstenot pārkārtošanos darbaspēka jomā (workforce transition), jo straujās pārmaiņas palielina vajadzību pēc jaunām profesionālām prasmēm.
Enerģētikas tehnoloģiju attīstība šobrīd vērojama vēl nepieredzētā apjomā, tāpēc šā gada aptaujā tika iekļauta jauna kategorija „Inovatīvās tehnoloģijas”(Technology Gamechangers). Dažādu grupu respondentu atbildes šajā jautājumā izrādījušās visnotaļ atšķirīgas, dažbrīd atsedzot neskaidrību un šaubas par dažu inovatīvo tehnoloģiju (piemēram, tiešās gaisa uztveršanas (Direct Air Capture)) komercializācijas iespējām. Lūgti norādīt, viņuprāt, šībrīža perspektīvās tehnoloģijas, respondenti līdztekus mazajiem modulārajiem kodolreaktoriem, sintētiskajām degvielām un kodolsintēzes reaktoriem min arī, piemēram, precīzas laikapstākļu prognozēšanas iekārtas un elektrības ģeneratorus uz peldošām platformām.
Monitorings atklāj, ka globālā mērogā dekarbonizācijas un ekosistēmu atjaunošanas jautājumiem ir pievērsta pienācīga nozares vadītāju uzmanība, tomēr atšķiras problēmu novērtējums – no kritiskās nenoteiktības (Tuvie Austrumi un Persijas līča valstis, Latīņamerika, Karību reģions) līdz rīcības prioritātei (Āfrika, Ziemeļamerika un Eiropa).
Uzsvērts, ka patlaban iezīmējas būtiska pāreja no vienkāršas atjaunīgo energoresursu ieviešanas pie apsvērumiem par to pilna dzīves cikla ietekmi. Šī pārmaiņa atspoguļo plašāku tendenci energosistēmu pārkārtošanu uzlūkot holistiski, ņemot vērā aprites ekonomikas, enerģētikas trilemmas pārvaldības un dažādu resursu (pārtika-enerģija-ūdens) savstarpējās ietekmes nozīmi.
Atzīts, ka vairākiem pasaules reģioniem, piemēram, Āfrikai, Latīņamerikai un Karību reģionam, trūkst noturības pret klimata pārmaiņām – arvien biežāk sastopamo ekstrēmo laikapstākļu dēļ tiek negatīvi iespaidota gan enerģētikas, gan cita veida infrastruktūra.
Pētījuma rezultāti ir pieejami gan gadskārtējā ziņojuma formātā, gan kā interaktīvs rīks tīmeklī, kur ikviens interesents var veidot tematiskas kartes, pamatojoties uz paša izvēlētiem ğeogrāfiskiem, hronoloğiskiem un saturiskiem kritērijiem.
Monitoringa rīku var izmantot, lai
    • identificētu enerğētikas pārejas noteicošos faktorus un nozares aktuālo problemātiku konkrētā hronoloğiskā ietvarā;
    • sekotu pasaules valstu un reğionu progresam enerğētikas pārejā;
    • vizualizētu dažādus enerğētikas pārejas ceļus un prognozētu attīstības tendences nākotnē;
    • apzinātu gan noteiktu aspektu lomu pārejas īstenošanā, gan riskantos faktorus un neskaidrības – īpaši tajās enerğetikas jomās, kur nepieciešama tūlītēja reakcija.