Pasaules Enerģijas padomes vēsture aizsākās drīz pēc Pirmā pasaules kara, kad aktualizējās jautājums par globālo energoresursu krājumu apzināšanu, to uzskaiti un racionālu izmantošanu, kā arī starptautisko sadarbību enerģētikā. Kopš pirmajiem soļiem 1923. gadā organizācijas dibinātāji tiecās veidot profesionālu, ģeopolitiski neitrālu starptautisku forumu, kas savā darbībā pamatotos uz morāliem principiem, kalpotu mieram un labklājībai visā pasaulē.

Latvija ir šo vēsturisko notikumu aculieciniece. Jau pirmajā Pasaules Spēka konferencē (World Power Conference), kas 1924. gadā notika Londonā, delegātu vidū bija mūsu valsts pārstāvis – Latvijas Universitātes profesors un vēlākais rektors Mārtiņš Bīmanis. Tā paša gada nogalē Latvijas Republikas Ministru kabinets pieņēma lēmumu izveidot Nacionālo Spēka komiteju – mūsdienu Pasaules Enerģijas padomes Latvijas Nacionālās komitejas (PEP LNK) priekšteci.

Attēlā: Ķeguma HES tilts un aizsprosta betona konstrukcijas 1938. gada 20. maijā. Eduarda Krauca foto. No Latvenergo koncerna Enerģētikas muzeja krājuma